EP apstiprinājis arī visus 26 izvirzītos komisāru amata kandidātus. Tā ir pirmā reize šajā tūkstošgadē, kad visi dalībvalstu piedāvātie kandidāti ir apstiprināti, jo parasti EP kādu atzīst par neatbilstošu. Šoreiz tika pievērtas acis uz dažu komisāru kvalitāti, visbiežāk šajā saistībā tika minēti Zviedrijas un Beļģijas kandidāti.
Tādu šaubu nebija par Latvijas izvirzīto Valdi Dombrovski, kurš ir viens no pieredzes bagātākajiem EK locekļiem. Dombrovskis turpmāk būs ES ekonomikas un ražīguma komisārs; viņa pārziņā būs arī jautājumi, kas saistīti ar EK procedūru vienkāršošanu. Viens no viņa uzdevumiem būs cīnīties par birokrātijas mazināšanu.
"Šeit svarīgas būs diskusijas ar konkrētiem projektu ieviesējiem, ar cilvēkiem, kuri praktiski strādā ar šiem projektiem, lai veiktu realitātes pārbaudes, lai saprastu kā visi šie noteikumi reāli strādā projektu ieviešanā. Tur ir pietiekami daudz lietu, ko var vienkāršot, tajā pašā laikā nodrošinot, ka uzraudzība pār Eiropas Savienības līdzekļiem saglabājas pietiekami stingra," teica Dombrovskis.
Ietekmīgus amatus ieguvuši arī pārējo Baltijas valstu pārstāvji. ES galvenās diplomātes jeb ES ārējās un drošības politikas vadītājas postenim izraudzīta bijusī Igaunijas premjere Kaja Kallasa. Savukārt bijušais Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus būs ES aizsardzības un kosmosa komisārs.
Aizsardzības jomas nozīmi savā runā pirms EP balsojuma par jauno EK sastāvu uzsvēra arī EK prezidente fon der Leiena.
"Krievija aizsardzībai tērē līdz pat 9% no iekšzemes kopprodukta. Eiropa tērē vidēji 1,9%. Šajā vienādojumā kaut kas nav kārtībā. Mums ir jāpalielina savi izdevumi aizsardzībai."
EK vadībai arīdzan nebūs viegli sastrādāties ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš stāsies amatā nākamā gada 20. janvārī un ārpolitikā apņēmies stingri īstenot principu "Amerika pirmajā vietā". Arī Eiropā satraukumu izraisījuši Trampa plāni aplikt importa preces ar lielām muitas nodevām.
Starp pirmajiem jaunās komisijas darbiem būs ES un Dienvidamerikas valstu apvienības "Mercosur" tirdzniecības līgums, ko vajadzētu parakstīt 6. decembrī Urugvajā. Tas ir tapis 25 gadus, bet pret to iebilst Francija, tagad arī Polija, tāpat zemnieki citās valstīs, kas uzskata, ka Eiropā ienāks lētāki lauksaimniecības produkti, kuru ražošanā nav ievēroti tik stingri standarti, kādi tie ir te vietējiem ražotājiem. Jaunajai komisijai pirmajās 100 dienās jātiek galā arī ar iekšdedzes dzinēju aizlieguma lietām, aizsardzības nozares prioritātēm, migrāciju un Donalda Trampa prezidentūru.
The new European Commission led by Ursula von der Leyen has been approved!
— European Parliament (@Europarl_EN) November 27, 2024
Today the European Parliament voted on the new college of commissioners, which will he proposing EU policies for the next five years. pic.twitter.com/SoLhejHnQq
Par jaunā EK sastāva apstiprināšanu nobalsoja 370 EP deputāti, 282 bija pret, bet 36 atturējās.
Fon der Leiena uz otro termiņu tika apstiprināta jau jūlijā, un toreiz EP atbalsts viņai bija lielāks, nekā tagad EK sastāvam kopumā: vasarā par Leienas apstiprināšanu nobalsoja 401 deputāts.
No Latvijas ievēlētie EP deputāti pārsvarā atbalstīja jaunās EK apstiprināšanu, pret balsoja tikai Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").
Latvijas deputāti konservatīvo grupā šovasar neatbalstīja fon der Leienas apstiprināšanu uz otro termiņu, bet tagad balsoja par Komisiju kopumā. Kā viens no iemesliem tiek minēti labie amati, kas tikuši Baltijas valstu pārstāvjiem.
"Tā būtu nodevība pret trim portfeļiem, kas Baltijas valstīm ir piešķirti – tas ir bezprecedenta novērtējums Baltijas valstīm, gan arī iespēja diezgan praktiski ietekmēt dienas kārtību ļoti būtiskos jautājumos, kuros mēs, Baltijas valstis, līdz šim esam celuši trauksmi un mēģinuši panākt, ka mūsu kolēģi ES sadzird mūs," atzīst EP deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība).
"Mums ļoti gribējās, lai Komisija savu darbu sāk pēc iespējas ātrāk. Ja, piemēram, būtu noraidīts Ungārijas izvirzītais komisārs – varbūt tas ievilktos uz vairākiem mēnešiem, bet mums ir jāsāk strādāt tagad. Un tad mēs pakārtojām šim virsmērķim arī savus iebildumus ar cerību, ka komisāri strādās labi," stāsta Inese Vaidere ("Jaunā Vienotība").
"Manuprāt, ja šobrīd komisija netiktu ievēlēta, tad vismaz 4–6 mēnešus tādas vēl nebūtu. Ņemot vērā to, kas janvārī notiks ASV, manuprāt, šobrīd palikt Eiropai bez vadības būtu vienkārši bezatbildīgi. Tāpēc mans balsojums bija "par"," savu lēmumu skaidro Mārtiņš Staķis ("Progresīvie").
Par EK apstiprināšanu balsojis arī Roberts Zīle (Nacionālā apvienība): "Pats svarīgākais izaicinājums ir ģeopolitiskais izaicinājums Krievijas kara kontekstā. Mēs, protams, gribam redzēt un mēs uzturēsim, ka Eiropas Komisijai jāizstrādā instrumenti, kas ļauj neaizplūst privātām investīcijām pavisam no pierobežas valstīm un pierobežas reģioniem."
EK jaunajam sastāvam vēl jāsaņem ES dalībvalstu pārstāvju atbalsts, lai tas varētu sākt darbu 1. decembrī.
Leienai būs seši izpildvietnieki: četras sievietes un divi vīrieši. Trīs no dalībvalstīm, kas pievienojās pirms dzelzs priekškara krišanas, un trīs no dalībvalstīm, kas pievienojās pēc Eiropas atkalapvienošanās.
Jaunajā EK sastāvā Teresa Ribera no Spānijas būs "tīras, taisnīgas un konkurētspējīgas pārejas" izpildvietniece un būs atbildīga arī par konkurences politiku. Viņa vadīs darbu, lai nodrošinātu, ka Eiropa turpina īstenot Eiropas Zaļajā kursā izvirzītos mērķus un ka ES vienlaikus dekarbonizē un industrializē ekonomiku.
Henna Virkunena no Somijas būs EK priekšsēdētājas izpildvietniece, kas atbild par tehnoloģiju suverenitāti, drošību un demokrātiju, un viņa būs atbildīga arī par digitālo un progresīvo tehnoloģiju portfeli.
Līdzšinējais Francijas ārlietu ministrs Stefāns Sežurnē būs EK priekšsēdētājas izpildvietnieks, kas atbild par labklājību un rūpniecības stratēģiju. Viņš būs atbildīgs arī par rūpniecību, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un vienoto tirgu.
Bijusī Igaunijas premjere Kaja Kallasa būs augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos un EK priekšsēdētājas izpildvietniece. Savukārt rumāniete Roksana Minzatu būs priekšsēdētājas izpildvietniece, kas atbild par cilvēkiem, prasmēm un sagatavotību, un viņa būs atbildīga par izglītību un kultūru, kvalitatīvām darbavietām un sociālajām tiesībām.
Rafaēle Fito no Itālijas būs EK priekšsēdētājas izpildvietnieks kohēzijas un reformu jautājumos, un viņš būs atbildīgs par portfeli, kas saistīts ar kohēzijas politiku, reģionālo attīstību un pilsētām.
Slovākijas pārstāvim Marošam Šefčovičam piešķirtas divas lomas – viņš būs tirdzniecības un ekonomiskās drošības komisārs, un tas ir jauns portfelis, kas ietver arī muitas politiku. Viņam uzticēta arī otra loma: iestāžu attiecību un pārredzamības komisārs, un šajā otrajā amatā viņš būs tieši pakļauts Leienai.
Arī Latvijas pārstāvim Valdim Dombrovskim būs dubulta loma. Viņš būs ekonomikas un ražīguma komisārs, kā arī viņam uzticēti īstenošanas un vienkāršošanas komisāra pienākumi. Par šo darba daļu viņš būs tieši pakļauts Leienai.
Dubravka Šuica no Horvātijas būs Vidusjūras reģiona komisāre, un viņa būs atbildīga arī par dienvidu kaimiņvalstīm. Viņa cieši sadarbošoties ar Kallasu un daudziem citiem komisāriem, lai attīstītu kopīgās intereses šajā reģionā.
Olivērs Vārheji no Ungārijas būs veselības un dzīvnieku labturības komisārs. Viņš būs atbildīgs par Eiropas Veselības savienības izveidi un turpinās darbu pie vēža apkarošanas un veselības profilakses.
Vopke Hukstra no Nīderlandes būs par klimatu, klimatneitralitāti un tīru izaugsmi atbildīgais komisārs. Viņš turpinās strādāt pie īstenošanas un pielāgošanās, klimata diplomātijas un dekarbonizācijas. Viņš būs atbildīgs arī par nodokļiem.
Aizsardzības un kosmosa komisārs būs Lietuvas pārstāvis Andrjus Kubiļus. Viņš strādās pie Eiropas Aizsardzības savienības attīstības un investīciju un rūpnieciskās jaudas palielināšanas.
Slovēnijas pārstāve Marta Kosa būs paplašināšanās komisāre, kas ir atbildīga arī par austrumu kaimiņvalstīm. Viņa strādās, lai atbalstītu Ukrainu un turpinātu darbu pie atjaunošanas, kā arī atbalstīs kandidātvalstis, lai sagatavotu tās pievienošanās procesam.
Jozefs Sīkela no Čehijas būs starptautisko partnerattiecību komisārs, savukārt Kosts Kadis no Kipras būs zivsaimniecības un okeānu komisārs.
Portugāles pārstāve Marija Luīza Albukērke būs finanšu pakalpojumu un uzkrājumu un ieguldījumu savienības komisāre.
Adža Labiba no Beļģijas būs sagatavotības un krīžu pārvarēšanas komisāre. Tas ir vēl viens jauns portfelis, kurā tiks aplūkota izturētspēja, sagatavotība un civilā aizsardzība. Viņa būs atbildīga par centieniem vadību krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības jomā.
Austrijas pārstāvis Magnuss Brunners būs iekšlietu un migrācijas komisārs. Viņš koncentrēsies uz Patvēruma un migrācijas pakta īstenošanu, kā arī robežu stiprināšanu un jaunas iekšējās drošības stratēģijas izstrādi.
Zviedrijas pārstāve Jesika Rūsvala būs vides, ūdens izturētspējas un konkurētspējīgas aprites ekonomikas komisāre. Viņai būs uzdevums palīdzēt saglabāt vidi un iekļaut dabu bilancē. Viņa palīdzēs attīstīt aprites un konkurētspējīgāku ekonomiku un vadīs darbu ūdens noturības jomā, kas esot liela prioritāte turpmākajiem gadiem.
Pjotrs Serafins no Polijas būs budžeta, krāpšanas apkarošanas un valsts pārvaldes komisārs. Viņš būs tieši pakļauts Leienai un īpaši koncentrēsies uz nākamā ilgtermiņa budžeta sagatavošanu.
Par enerģētiku un mājokļiem atbildīgais komisārs būs Dans Jergensens no Dānijas. Viņa darbs palīdzēšot samazināt enerģijas cenas, ieguldīt tīrā enerģijā un nodrošināt, lai ES samazinātu atkarību. Viņš būs pirmais komisārs, kas atbild par mājokļiem, un pievērsīsies visiem aspektiem – no energoefektivitātes līdz ieguldījumiem un būvniecībai.
Ekaterina Zaharijeva no Bulgārijas būs pētniecības un inovāciju komisāre, un viņa palīdzēšot nodrošināt, lai ES vairāk ieguldītu un koncentrētu savus izdevumus uz stratēģiskām prioritātēm un revolucionāriem jauninājumiem.
Īrijas pārstāvis Maikls Makgrāts būs demokrātijas un tiesiskuma komisārs, un viņš arī vadīs darbu tiesiskuma, korupcijas apkarošanas un patērētāju aizsardzības jomā.
Apostols Dzidzikosts no Grieķijas būs ilgtspējīga transporta un tūrisma komisārs. Viņš būs atbildīgs par preču un cilvēku mobilitāti.
Kristofs Hanzens no Luksemburgas būs lauksaimniecības un pārtikas komisārs. Viņa uzdevums būs īstenot stratēģiskā dialoga ziņojumu un ieteikumus. Pamatojoties uz stratēģisko dialogu, viņš izstrādās lauksaimniecības un pārtikas vīziju pirmajās 100 pilnvaru dienās.
Glens Mikallefs no Maltas būs par paaudžu taisnīgumu, kultūru, jaunatni un sportu atbildīgais komisārs.
Jau vēstīts, ka jūnijā Latvijas valdība nolēma EK locekļa amatam nominēt līdzšinējo EK priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski ("Jaunā Vienotība"). Tā bija jau trešā reize, kad Dombrovskis virzīts ES komisāra amatam.
Pēc 2014. gada EP vēlēšanām viņu izvirzīja un apstiprināja EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadītajā EK komisijā.
Pēc 2019. gada EP vēlēšanām Dombrovskis nonāca arī Urzulas fon der Leienas vadītajā EK, kur ir priekšsēdētājas izpildvietnieks, kurš atbildīgs par ekonomiku, kā arī ieņem ES tirdzniecības komisāra amatu.
