Umerovs arī sacīja, ka Ukrainai vajag vairāk ieroču, kas ļautu gūt panākumus frontē. Ministrs drīzumā cer sagaidīt jaunos iznīcinātājus, ko solījušas vairākas NATO dalībvalstis.
Savukārt Vašingtonā NATO Eiropas sauszemes spēku bijušais komandieris Bens Hodžess paziņojis, ka jebkāda kritika, kas Ukrainas armijai tiek pausta par tās panākumiem un neveiksmēm karā, ir neprofesionāli un bezjēdzīgi paziņojumi.
Ģenerālis uzsvēra, ka Ukrainas armija veic kompleksas kauju operācijas, kuras īsteno īpašo uzdevumu karavīri, droni, kā arī kiberkaujas, ko nevar uzreiz pamanīt kaujaslaukā, bet kas būtiski pavājina Krievijas spējas aizsargāties.
Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola tikmēr paziņojusi, ka jau līdz šā gada decembrim gaida dalībvalstu oficiālu sarunu sākšanu ar Ukrainu par tās uzņemšanu blokā.
Viņa sacīja – ja pretinieks virzās ātri, arī mums ir jāatbilst šim ātrumam. Eiropas Savienībai ir jāuzsāk nopietns pārmaiņu vilnis, lai sagatavotos Ukrainas uzņemšanai.
Viņa paredz, ka jau pirms pilnīgas uzņemšanas Ukrainai tiktu atceltas tirdzniecības nodevas, kā arī nodrošinātu Kijivai piekļuvi iekšējiem tirgiem. Metsola jau vairākkārt paudusi atbalstu drīzai Ukrainas dalībai Eiropas Savienībā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
