Ministre norādīja, ka valsts lēmusi piešķirt iznīcinātājus, jo Nīderlandes gaisa spēki tos šobrīd nomaina pret citām kaujas lidmašīnām:
"Mēs pārejam uz F-35 iznīcinātājiem, tāpēc mēs varam piegādāt F-16, tiklīdz varēsim veikt šo pāreju. Tas pats attiecas uz Norvēģiju, Dāniju, tāpēc šīm lietām ir vajadzīgs laiks."
Ollongrēna arī piebilda, ka F-16 piegāde ir atkarīga no tā, kad sāksies un cik ilgi noritēs Ukrainas pilotu apmācības. Lai arī viņa nemācēja teikt, cik tieši ilgs laiks tam būs nepieciešams, tie varētu būt 6–8 mēneši, vēstīja izdevums "Ukrainska Pravda".
Tāpat Ollongrēna norādīja, ka iznīcinātāju nodošana ir signāls, kas tiek sūtīts ne tikai Kijivai, bet arī Maskavai.
"Tas ir signāls, ka mēs esam klāt un palīdzēsim ukraiņiem tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un mēs nodrošināsim viņus ar ieročiem un munīciju, un strādāsim, lai stiprinātu viņu bruņotos spēkus. Jo, tiklīdz iestāsies miers, Krievijai vairs nebūs kur likties," sacīja Ollongrēna.
Krievija vairākkārt izmantojusi savus modernākos iznīcinātājus, lai bombardētu Ukrainas pilsētas, palēninātu tās pretuzbrukumu un apdraudētu kuģus, kas no valsts ostām eksportē graudaugus. Tāpēc F-16 iznīcinātāji varētu kļūt par vienu no galvenajiem elementiem Ukrainas centienos savu valsti aizstāvēt, vēstīja tiešsaites medijs "Radio Brīvā Eiropa"/"Radio Brīvība".
Zināms, ka Nīderlandes rīcībā ir kopā 42 šādi iznīcinātāji, taču nav zināms, cik no tiem tiks nodoti Ukrainai. Augusta beigās arī Dānija paziņoja, ka nodos Ukrainai 19 ASV ražotās kaujas lidmašīnas.
Tas nozīmē, ka Ukraina varētu saņemt līdz pat 61 iznīcinātājam F-16.
Līdz šim Ukrainas rīcībā ir bijusi pārsvarā novecojusi padomju "MiG" un "Sukhoi" lidaparātu flote, kura tehnoloģiski krietni atpaliek no Krievijas izmantotajiem iznīcinātājiem. Gada sākumā no ASV noplūdušie izlūkdati liecināja, ka Ukraina līdz šim zaudējusi 60 no 145 savas flotes lidmašīnām.
F-16 ļautu Ukrainas pilotiem ar lielu precizitāti ielidot dziļi Krievijas kontrolētajās teritorijās, pārtvert raķetes, kas ir terorizējušas Ukrainas pilsētas, un pārtvert Krievijas lidmašīnas, kas apdraud kuģošanas ceļus.
Vienlaikus ir maz ticams, ka lidmašīnas varētu ierasties tuvākā laikā, lai palīdzētu lēnajam Ukrainas pretuzbrukumam. Eksperti lēš, ka tas izrādījies gausāks, nekā paredzēts, jo sauszemes spēkiem nav pietiekami liela atbalsta no gaisa.
ASV militārie eksperti apgalvoja, ka Ukraina ir spiesta pildīt neiespējamu uzdevumu – veikt pretuzbrukumu bez pārsvara gaisā – un ka ASV nekad līdzīgi nerīkotos.
Ukraina jau vairāk nekā gadu bija mudinājusi ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju piešķirt tai F-16 iznīcinātājus vai ļaut NATO dalībvalstīm tos nodot. Vašingtona bija iebildusi, baidoties, ka šādas piegādes varētu provocēt Maskavu vai ka Ukraina tos varētu izmantot, lai uzbruktu Krievijas teritorijai.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
Kļūda rakstā?
