Armijas pārstāvji norādīja, ka aizsardzības spēki turpina virzīties uz priekšu uz dienvidiem no Bahmutas un guvuši panākumus četru apdzīvotu vietu apkārtnē. Šajā sektorā Krievija turpina spēcīgas apšaudes, pēdējās diennakts laikā šajā virzienā uz Ukrainas armiju Krievija šāvusi 580 reizes, vismaz četras reizes izmantojusi arī aviāciju.
Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim otrdien, 26. septembrī, bijusi sanāksme ar armijas un izlūkdienestu vadību, un pēc tās viņš norādījis, ka pārrunāti vairāki būtiski jautājumi, tostarp pašreizējā situācija frontē, Ukrainas uzbrukuma darbības un aizsardzības operācijas. Esot saņemtas svarīgas ziņas gan par austrumiem, gan dienvidiem. Tāpat runāts par loģistikas un iebrucēju štāba iznīcināšanu.
Šajā ziņā, kā teica Zelenskis, esot labas un skaļas detaļas. Sanāksmes dalībnieki aktualizēja arī jautājumu
par Ukrainas armijas nodrošināšanu ar šāviņiem, un Zelenskis norādīja, ka Ukraina pie piegādēm strādā katru dienu, tostarp piegāžu jomā no partneriem un jaunu iespēju meklēšanu pasaulē.
Viņš uzsvēris, ka Ukraina skaidri zina, kā nodrošināt šāviņu piegādes armijai, un pakāpeniski tiekot palielināts arī Ukrainas ražošanas apjoms. Un ražošana pašmājās ir viena no galvenajām prioritātēm, piebilda prezidents.
Tika uzklausīts arī "būtisks ziņojums" no izlūkdienestiem par situāciju Krievijas militārajā rūpniecībā. Zelenskis šajā sakarā uzsvēra, ka Ukraina šobrīd "skaidri redz", kuras spiediena jomas uz Krieviju būtu jāpastiprina, lai terorisma iespējas nepieaugtu.
Viņaprāt, ar sankcijām nepietiek, tādēļ būs arī vairāk pašas Ukrainas rīcības pret teroristisko valsti. Kamēr turpināsies Krievijas agresija, zaudējumi jājūt arī Krievijai, uzsvēra Zelenskis.
Tuvojoties ziemai, aizsargā enerģētikas infrastruktūru
Arvien biežāk redzami dažādi paziņojumi vai diskusijas par gaidāmo ziemu, kad paredzami Krievijas uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai. Uzņēmuma "Ukrenergo" vadītājs Vladimirs Kudrickis skaidrojis, ka "Ukrenergo" apakšstacijas tiek aizsargātas no raķetēm, izmantojot gan aktīvo aizsardzību jeb pretgaisa aizsardzību, gan pasīvo aizsardzību, kur domāti inženiertehniskie nocietinājumi.
Viņš sacīja, ka dažādi apakšstaciju aizsardzības veidi tiks izmantoti pirmo reizi ne tikai Ukrainā, bet arī pasaulē, jo ar tādu apdraudējuma līmeni neviens vēl nav saskāries.
Kā minēja Kudrickis, lai gan maģistrālais tīkls ir gatavs nodot nepieciešamos apjomus energosistēmā, bez importētās elektroenerģijas šajā apkures sezonā būtu "grūti iztikt".
Tikmēr Ukrainas Aizsardzības ministrs Rustems Umerovs uzsvēris, ka Krievija triecienus aukstajā gada periodā izmantos, bet Ukraina noteikti atbildēs uz šiem Krievijas triecieniem. Viņš piebilda, ka nepieciešams daudz ieroču, lai izmainītu kara gaitu un pauda cerību, ka drīz Ukrainā parādīsies iznīcinātāji.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.