Ziemeļkorejas bruņoto spēku sastāvā esot 10 būvbrigādes, bet Krievija vēloties, lai Phenjana uz okupētajām Ukrainas daļām nosūta trīs līdz četras brigādes.
Apmaiņā pret darbaspēku Krievija maksātu Ziemeļkorejai 115 miljonus dolāru gadā.
ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi rakstīja, ka pagaidām nekas neliecina par Ziemeļkorejas militārpersonu iesaistīšanos kaujas operācijās Ukrainā, taču Ziemeļkorejas inženiertehniskais atbalsts varētu veicināt Krievijas centienus paplašināt militāro infrastruktūru un aizsardzības nocietinājumus okupētajā Ukrainas teritorijā.
Bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien ieradīsies Briselē, lai apmeklētu bloka dalībvalstu līderu sanāksmi, kuras laikā tiks parakstīts Eiropas Savienības un Ukrainas drošības nolīgums.
Ar to Eiropas Savienība apņemsies palīdzēt Ukrainai deviņās drošības un aizsardzības politikas jomās, tostarp ieroču piegādē, militārajā apmācībā, sadarbībā aizsardzības rūpniecībā un atmīnēšanā, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
KONTEKSTS:
Kremļa saimnieks Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā noslēdza trīs dienu ilgu vizīti Ziemeļkorejā. Tā bija Putina pirmā vizīte Ziemeļkorejā kopš 2000. gada.
Abu valstu autoritārie līderi parakstīja divpusēju vienošanos par stratēģisko partnerību, ja kāda no tām saskaras ar agresiju. Putins neizslēdza iespēju, ka saskaņā ar noslēgto vienošanos Maskava pieļauj iespēju attīstīt "militāri tehnoloģisku sadarbību" ar Phenjanu.
Maskava un Phenjana ir bijušas sabiedrotās kopš Ziemeļkorejas dibināšanas pēc Otrā pasaules kara, un tās jo īpaši satuvinājuši Krievijas centieni veidot vienotu cīņu pret Rietumiem.
