Baltijas valstis un Polija aicina nostiprināt Eiropas Savienības ārējo robežu

Vēstulē norādīts, ka robežas nostiprināšanas projektam, kas aizsargā visu 27 bloka dalībvalstu 450 miljonus iedzīvotāju, nepieciešams visu šo valstu finansiāls atbalsts.

"Aizsardzības infrastruktūras sistēmas izbūve gar ES ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju risinās steidzamo un neatliekamo vajadzību aizsargāt ES pret militārajiem un hibrīddraudiem," teikts četru līderu vēstulē, ar kuru iepazinās ziņu aģentūra "Reuters".

"Šo kopīgo centienu mērogs un izmaksas prasa mērķtiecīgu ES rīcību, lai tos atbalstītu gan politiski, gan finansiāli," uzsvērts vēstulē.

Vairāki ES diplomāti ziņu aģentūrai sacīja, ka aizsardzības līnijas izveide uz apmēram 700 km garā robežas posma varētu izmaksāt vairāk nekā divarpus miljardus eiro.

Šī ir viena no svarīgākajām tēmām, kas tiek apspriesta Eiropas Savienības līderu samitā Briselē.

Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") tviterī pauda pārliecību, ka ES ārējās robežas ir jāaizsargā un jāaizstāv ar militāriem un civiliem līdzekļiem. Šiem kopīgajiem centieniem ir vajadzīga īpaša ES rīcība, uzskata premjerministre.

Siliņa norāda, ka valstis Eiropas austrumos var sajust, ko nozīmē būt ES frontes valstīm, kā arī ir jūtama negatīvā ekonomiskā ietekme uz pierobežas reģioniem un vietējām kopienām. Vienlaikus tas nav ietekmējis nelokāmo atbalstu Ukrainai.

Tomēr, Ministru prezidentes ieskatā, ir jādara daudz vairāk. "Mums ir vajadzīga aizsardzības iniciatīva, lai aizsargātu eiropiešus šodien un turpmāk," raksta premjerministre.

Polijas premjers Donalds Tusks apsūdzēja Baltkrieviju un Krieviju "ieroču nelegālās migrācijas taktikā". Viņš norādīja, ka runa ir "ne tikai par nepārprotamajiem militārajiem draudiem", bet arī par migrantu instrumentalizāciju, tai skaitā par šo migrantu apbruņošanu pirms sūtīšanas pāri Eiropas Savienības robežai.

"Kopējā Baltijas aizsardzības līnija un Polijas, un es pieļauju, ka arī Somija varētu kaut kādā brīdī pievienoties, – nav tikai stāsts par aizsardzību militārajā jomā, bet arī par to, kā veicas mūsu cilvēkiem, tur dzīvojot, ja mēs ar Krieviju un Baltkrieviju zināmā mērā veidojam "dzelzs priekškaru". Un tas ir diezgan nopietns izaicinājums," uzsver Latvijas premjere Siliņa.

"Mēs aizsargājam ne jau tikai Latviju, mēs aizsargājam gan NATO dalībvalstu robežu, gan ES robežu. Tā kā viens stāsts ir par šo visu kopējo politisko izpratni, un otrs ir arī par finansēm."

Siliņa atzina, ka pašlaik vēl ir pāragri runāt par šīs iniciatīvas finansējumu, jo tā ir tikai pirmā iniciatīva. Taču Baltijas valstis un Polija uzstāj, lai, veidojot nākamo Eiropas Komisiju, šie jautājumi ir dienas kārtībā, un pēc tam arī veidojot daudzgadu budžetu.

Jāteic, ka Eiropā šī izpratne lēnām veidojas un tas ir pilināšanas darbs – tad tālāk var runāt par finansējumu un rīkiem. Piemēram, ir vērojama virzība attiecībā uz izpratni par migrantu instrumentalizāciju – pirms 10 gadiem par to bija pavisam cita nostāja Eiropā. Visa Eiropas migrācijas politika kļūst arvien labējāka un stingrāka pret migrantiem.

Kā palielināt ES aizsardzības finansējumu, joprojām ir ļoti sarežģīts jautājums. Pretrunīgākais ierosinājums joprojām ir aizsardzības obligācijas, pret kurām stingri iebilst gan Vācija, gan arī Austrija.

Nākamajā desmitgadē Eiropas aizsardzībai būs nepieciešamas 500 miljardu eiro lielas investīcijas. Tā Briselē uz Eiropadomi sabraukušajiem dalībvalstu vadītājiem paziņoja Eiropas Komisijas priekšēdētāja Urzula fon der Leiena. Kā to finansēt, nav skaidrs, bet dalībvalstis jau piesaka savas vajadzības, kā šo naudu apgūt.