Saulaino un kluso Anglijas lauku pēcpusdienu ik pa brīdim pārtrauca skaļi kliedzieni un uzmundrinājumi, talciniekiem no sirds dzīvojot līdzi visiem notikumiem hokeja laukumā.
"Bez nerviem! Paskatīties nevarēju. Es pati nesēdēju nemaz, skraidīju visu laiku ar lupatu, slaucīju, tad skrēju atpakaļ, lai redzētu, ir gols vai nav gols.
Vajadzēja mest visus instrumentus pie malas un skriet skatīties. Un tad atkal atpakaļ," stāstīja talciniece Kristīne Akmens.
Spēles beigas par spīti zaudējumam tika sagaidītas ar aplausiem. Pēc tam varēja doties turpināt darīt to darbu, ko nu kurš bija iesācis no rīta.
"Tūlīt dosimies cīņā ar zāli un krūmiem un visu pabeigsim. Bet nu sajūta ir ļoti laba, ja mēs runājam par hokeju, tad mēs izcīnīsim medaļas. Domāju, bronzas spēlē viss būs kārtībā, to mēs vinnēsim. Medaļas būs, viss būs kārtībā. Šodien arī satīrīsim "Straumēnus", visu izdarīsim tā, lai turpmākie pasākumi šeit būtu sakoptā atmosfērā un sakoptā vidē," sacīja talcinieks Ilmārs Jakobsons.
"Sajūsma sita augstu vilni, vienu brīdi domājam, ka nu jau būs būs. Bet, nu, mēs priecīgi arī esam, ka latvieši iemeta vārtus arī pret Kanādu, un divus vārtus, un smukus vārtus," sacīja talcinieks Intars Melbārdis.
"Visu laiku gaidījām, ka uzvarēs, bet nu ir baigi labi tik un tā, Latvijai tas ir vienkārši super. Ļoti liels darbs, man dēls arī ir sportists un es saprotu, ko tas nozīmē," atzina talciniece Marika Zilberte.
"Un gaidīsim rītdienas spēli, kad dabūsim 3.vietu! Kaut kādu medaļu mums vajag beidzot!" piebilda Melbārdis.
Nākamo kopīgo spēles skatīšanos gaidot, tiks noļauta zāle, nokrāsoti soliņi, nomazgāti logi un izravētas puķu dobes.