"Esam veikuši daudz urbumu, un mums šajā apgabalā ir pieci urbji. Mēs nosakām virzienu, lai varētu uzzināt, kas tur atrodas," medijiem stāstīja kalnrūpniecības uzņēmuma darbinieks Anderss Lindbergs.
Izpēti speciālisti veic ar īpašām iekārtām samērā plašā teritorijā Kirūnas apkaimē, un to laikā kalnrūpniecības uzņēmums cer iegūt precīzu informāciju par atradnes novietojumu un rūdas daudzumu.
Darbs ir ilgs un sarežģīts, un kopš pagājušā gada oktobra izpētīts apmēram 500 metru garš posms. Uzņēmums lēš, ka to pabeigt varēs pēc 7 līdz 8 gadiem.
Taču jau gada sākumā tika publiskota informācija, ka zemes dzīlēs varētu atrasties vairāk nekā miljons tonnu dažādu retzemju metālu oksīdu, un šī ir lielākā atradne Eiropā. Vienlaikus līdzīgi darbi notiek jau blakus esošo dzelzs rūdas raktuvju tuneļos, un šādā gadījumā nav nepieciešamas īpašas atļaujas.
KONTEKSTS:
Eksperti norāda, ka patlaban Eiropas Savienība izmanto aptuveni 30% no pasaulē iegūtā skandija, holmija, neodīma un citiem metāliem, bet uz vietas iegūst tikai 3%.
Tagad Zviedrijā līdzās lielajām dzelzsrūdas iegulām atrastas arī Eiropā lielākās retzemju metālu oksīdu iegulas – tie ir svarīgi izejmateriāli, kas ir būtiski viedtālruņu, elektroauto un vēja turbīnu ražošanai. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, Eiropas ekonomikas digitālās un zaļās pārejas dēļ pieprasījums pēc šim minerāliem līdz 2030. gadam pieaugs piecas reizes.