27. februārī Baltkrievijā notiks referendums par Lukašenko konstitūcijas projektu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Baltkrievijas varasiestādes paziņojušas, ka 27. februārī notiks referendums par grozījumiem Baltkrievijas konstitūcijā. Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko ar šiem grozījumiem vēlas nostiprināt savu varu, bet baltkrievu opozīcija uzskata, ka šis referendums, tāpat kā 2020. gada prezidenta vēlēšanas, būs “demokrātijas parodija”.

Referendumā vēlētājiem būs jāatbild uz jautājumu: “Vai jūs atbalstāt grozījumus un papildinājumus Baltkrievijas Republikas konstitūcijā?”

Iepriekš publicētais jaunās Baltkrievijas konstitūcijas projekts formāli paredz ierobežot Baltkrievijas prezidenta pilnvaras. Piemēram, konstitūcijas projektā rakstīts, ka prezidenta amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus piecu gadu termiņus.

Šis noteikums gan attieksies tikai uz nākamo prezidentu, nevis Lukašenko. Baltkrievijas konstitūcijā savulaik jau bija šāds punkts, bet 2004. gadā pats Lukašenko ar referenduma palīdzību panāca tā atcelšanu, lai varētu palikt pie varas.

Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska noraida Lukašenko izsludināto referendumu, viņa pieprasa sarīkot brīvas un godīgas vēlēšanas.

"Vienīgā izvēle, ko piedāvā šis tā sauktais "referendums", ir starp Lukašenko un Lukašenko. Taču baltkrievi vēlas jaunu vadību, un krīzi atrisinās tikai brīvas un godīgas vēlēšanas.

Zem šī nelikumīgā režīma varas nav iespējamas nekādas demokrātiskas izmaiņas konstitūcijā," uzsver Cihanouska.

Lukašenko iepriekš intervijā Krievijas propagandas raidījumu vadītājam Dmitrijam Kiseļovam atzinis, ka jaunās konstitūcijas projekts esot viņa lolojums.

“Es viņu pats rakstīju. Juristi rakstīja ar spalvu, bet es diktēju, jo redzēju, kādas pilnvaras nepieciešamas man kā prezidentam, lai noturētu valsti,” teica Lukašenko.

Lukašenko valda Baltkrievijā jau kopš 1994. gada, bet protesti pret viņa izveidoto režīmu saasinājušies kopš 2020. gada augusta, kad Lukašenko kārtējo reizi tika pasludināts par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu uzvarētāju. Opozīcija uzskata, ka patiesībā vēlēšanās uzvarēja opozīcijas kandidāte Cihanouska.

Lukašenko piedāvātajā konstitūcijas modelī īpaša loma atvēlēta Visbaltkrievijas tautas sapulcei (VTS). Šāds varas orgāns tika izveidots jau 1996. gadā, bet tagad Lukašenko plāno to apveltīt ar daudz plašākām funkcijām. Paredzams, ka Lukašenko pats arī kļūtu par VTS priekšsēdētāju.

VTS sastāvā būtu 1200 delegātu: galvenokārt dažādu valsts varas orgānu un pašvaldību pārstāvji. Opozīcija spriež, ka šajā orgānā darbosies tikai Lukašenko režīmam lojāli cilvēki, tādēļ nekādu patiesu demokrātiju nav plānots pieļaut.

Kas attiecas uz ārpolitiku, Lukašenko projektā no Baltkrievijas konstitūcijas pazudusi apņemšanās ievērot, ka Baltkrievija ir no kodolieročiem brīva un neitrāla valsts. Toties parādījies jauns punkts, kas varētu būt nozīmīgs Latvijai un citām Baltkrievijas kaimiņvalstīm: “Baltkrievijas Republika izslēdz militāro agresiju no savas teritorijas pret citām valstīm.”

KONTEKSTS:

Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš 2020. gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.

Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm. Eiropas Savienība pagājušogad pastiprināja sankcijas pret Lukašenko režīmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti