ĪSUMĀ:
- Junkers: šī ir vienīgā iespējamā vienošanās, turpmākās manevra iespējas – ļoti ierobežotas.
- Lielbritānijas parlamentā balsojums par "Brexit" vienošanos plānots decembra sākumā.
- Daudzi Lielbritānijas parlamenta deputāti joprojām nav apmierināti ar vienošanos un sola to noraidīt.
- Lielbritānijas premjere Meja uzskata, ka šī labākā iespējamā vienošanās.
- Latvijas diplomāti: vienošanās pasargā to mūsu valsts pilsoņu tiesības un intereses, kuri dzīvo Lielbritānijā.
ES valstu līderiem vajadzēja mazāk nekā stundu, lai izteiktu atbalstu smagās sarunās panāktajam šķiršanās līgumam ar Lielbritāniju. Vairāki premjeri un prezidenti ir sacījuši, ka šis ir skumjš brīdis. Tomēr labāk ir šķirties mierīgi un kā draugiem. Vienošanās kritiķiem būtu jāapzinās, ka ES nebūs gatava atkāpties no saviem pamatprincipiem. Turklāt, ņemot vērā arī Lielbritānijas nospraustās sarkanās līnijas, manevra iespējas ir ļoti ierobežotas. To uzsvēra arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
"Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šī ir vienīgā iespējamā vienošanās. Tie, kuri domā, ka, noraidot šo vienošanos, ir iespējams panākt kaut ko labāku, būs vīlušies jau nākamajā brīdī pēc tam, ja tas notiks. Kā daži no jums droši vien zina, šķiršanās ir traģisks mirklis. Rēķini ir jāsamaksā, bet savstarpējo sapratni vēl ir jāuzbūvē. Esmu pārliecināts, ka Lielbritānija mums nekad nebūs tik pat sveša valsts, kā daudzas citas. Starp mums vēl ir mīlestības druskas," sacīja Junkers.
Galvenais sarunu vadītājs no ES puses Mišels Barnjē atgādināja, ka 585 lappušu garais šķiršanās līgums tapa sarežģītās sarunās gandrīz divu gadu garumā.
Un neviens nav gatavs sākt šo procesu no sākuma vai veikt kādas pēdējā brīža izmaiņas. Tādēļ Barnjē sacīja, ka ir pienācis laiks uzņemties atbildību.
Tas, ka Lielbritānijas un ES "šķiršanās līgums" saņems vienbalsīgu ES valstu premjeru un prezidentu atbalstu, jau bija sagaidāms, ņemot vērā, ka sestdien, 24.novembrī, atrisinātas pēdējās domstarpības par Gibraltāra nākotni. Savus pēdējā brīža iebildumus atsauca arī Spānija.
Tomēr daudzi Lielbritānijas parlamenta deputāti joprojām nav apmierināti ar šīs vienošanās nosacījumiem un decembra sākumā paredzētajā balsojumā sola to noraidīt.
Tādēļ Apvienotās Karalistes premjere Terēza Meja pēc sanāksmes Briselē vēlreiz atgādināja, ka viņas noslēgtais līgums atbild uz galvenajiem solījumiem, kas tika doti pirms referenduma, un aicināja to atbalstīt.
"Britu iedzīvotāji vairs negrib veltīt laiku strīdiem par izstāšanos. Viņi grib, lai tiktu panākta laba vienošanās, kas izpilda referenduma solījumus un ļauj mūsu valstij atkal kļūt vienotai.
Tādēļ es nogādāšu šo vienošanos parlamentā ar pārliecību, ka tā ir labākā iespējamā vienošanās un ar pārliecību par mūsu valsts nākotni," teica Meja.
Latvijas diplomāti īpaši atzīmē, ka vienošanās pasargā to mūsu valsts pilsoņu tiesības un intereses, kuri pašreiz legāli dzīvo Lielbritānijā. Viņi arī turpmāk varēs strādāt šajā valstī. Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) personisku iemeslu dēļ šoreiz nav varējis būt Briselē. Tādēļ Latvijas nostāju izņēmuma kārtā sanāksmē pauda Igaunijas premjers Jiri Ratass.
"Vispirms, esmu pateicīgs Latvijas pusei par man izteikto uzticību. Šī tikšanās un arī visas "Brexit" sarunas divu gadu garumā nav bijis nekas patīkams vai priecīgs. Tomēr tas, kas mums šobrīd ir uz galda, ir labākais, ko varēja panākt šajos sarežģītajos apstākļos.
Un pēc šīsdienas tikšanās man ir sajūta, ka visi apzinās, ka izstāties uz šī vienošanās nosacījumiem būtu desmit reizes labāk, nekā aiziet bez tās," sacīja Igaunijas premjers.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas premjere Meja turpina uzstāt, ka panāktā vienošanās par izstāšanos no ES ir labākais iespējamais risinājums. Provizorisku atbalstu šim dokumentam pirmdien, 19.novembrī, Briselē izteica arī 27 ES valstu ārlietu ministri. Tomēr vairāki britu Konservatīvās partijas biedri nav apmierināti ar tekstu un turpina mēģinājumus gāzt premjeri Meju no amata, cerot, ka sarunas vēl ir iespējams atsākt.
2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017. gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017. gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019.gada 29.martā. Tomēr vienošanās paredz pārejas periodu līdz 2020. gada beigām. Tas ir nepieciešams, lai abas puses varētu vienoties par turpmāko attiecību modeli. Šajā laikā spēkā paliks esošā kārtība.
Bet, ja Lielbritānija tomēr pamet bloku bez jebkāda līguma, tad jau 30.martā var iestāties vērā ņemamas sekas. Līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji, kas sadarbojas ar Apvienoto Karalisti, ir aicināti nopietni gatavoties šādai iespējai. Šķiršanās bez vienošanās var radīt nopietnas problēmas gan ar preču piegādi, gan ar muitas kontroli, gan ar dažādām atļaujām un licencēm, kas nebūs vairs spēkā. Arī privātpersonu ceļošana var būt apgrūtināta.
