Džesiku Rozenkrancu uz sarunu aicināja LTV žurnāliste Ina Strazdiņa.
Ina Strazdiņa: Pēc pāris mēnešiem Latvijā ieradīsies vairāki simti Zviedrijas karavīru, lai pievienotos NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai. Kopš esat NATO, šīs ir pilnīgi jauns pavērsiens. Kā tas tiek uztverts Zviedrijā?
Džesika Rozenkranca: Tas ir konkrēts piemērs tam, kā mēs varam dot savu ieguldījumu Ziemeļeiropas un mūsu reģiona drošībā. Šobrīd mēs gatavojams uz Latviju nosūtīt ap 600 karavīru, un tā būs ļoti laba investīcija mūsu kopējā drošībā. Es tiešām gaidu to brīdi, kad nākamā gada sākumā karavīri būs šeit.
Ko par to domā Zviedrijas sabiedrība?
Es domāju, ka patlaban zviedru sabiedrība saprot, ka mums tiešām vajag ieguldīt drošībā un arī Zviedrijai tajā ir jāpiedalās, uzņemoties atbildību par drošību mūsu kontinentā un arī palīdzot Ukrainai. Tā ir mūsu valdības vissvarīgākā ārpolitikas prioritāte – atbalstīt Ukrainu un ieguldīt mūsu pašu drošībā. Un karavīru nosūtīšana uz Latviju ir daļa no tā.
Ziemeļvalstis – Zviedrija, Norvēģija, Somija – ir izdevušas informatīvu bukletu saviem cilvēkiem, kā rīkoties kara gadījumā. Kā cilvēki raugās uz šo faktu; vai domā, ka karš ir ļoti reāls, ka tas ir tik tuvu mūsu robežām?
Mēs patlaban redzam gan militārus draudus Eiropā saistībā ar karu Ukrainā, hibrīddraudus, dezinformāciju un citus iespējamus kaitējumus gan no Krievijas, gan citu spēlētāju puses. Mums tam ir jābūt gataviem. Zviedrija pamatīgi investē gan militārajā, gan civilajā aizsardzībā. Tā ir lielākā investīcija kopš Aukstā kara. Taču būt gatavam nozīmē būt arī informētam. Tāpēc ir radīta šī brošūra, ko mēs izsūtam visām mājsaimniecībām Zviedrijā.
Tajā ir ļoti konkrēti aprakstīts, kā ir jāsagatavojas, ka ir jāspēj pašiem bez iestāžu palīdzības pārvaldīt savu dzīvi nedēļas garumā, kas ir nepieciešams mājās, lai spētu izdzīvot šīs dienas. Tās ir ļoti praktiskas vadlīnijas, bet ļoti svarīgi ir arī psiholoģiski sagatavot cilvēkus tam, ka mēs dzīvojam ļoti īpašā laikā, kad ģeopolitiskā ainava nosaka dzīvi Eiropā. Tāpēc, lai būtu gatavi, ir jābūt informētiem.
Runājot par kiberuzbrukumiem, ko jūs jau minējāt, ir viens piemērs, kas ir diezgan brīdinošs, proti sakaru kabeļu bojājums Baltijas jūrā, kas ļoti ietekmē arī Zviedriju, un ir aizdomas par sabotāžu. Zviedrija arī vēlas, lai Ķīnas kuģis, kas raisījis aizdomas par iesaistīšanos notikušajā, tiktu pārvietots uz Zviedrijas ūdeņiem, lai varētu visu izmeklēt. Vai jūs varētu mums pastāstīt vairāk par to, cik tālu šis process ir pavirzījies un ko mēs tagad zinām par situāciju?
Protams, valdība ir ļoti nobažījusies, un mēs cieši sekojam līdzi notikumu attīstībai. Esam ciešā kontaktā ar iestādēm un aģentūrām, kā arī ar citām valstīm. Notiek izmeklēšana. Lai sniegtu plašākus komentārus, ir jāsagaida rezultāti. Taču, protams, mēs neizslēdzam iespēju, ka tā varētu būt sabotāža, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kurā mēs atrodamies, un draudus, ar kuriem saskaramies gan militāri, gan arī citādi. Tāpēc šobrīd mēs neko nevaram izslēgt, taču mēs ļoti uzmanīgi sekojam līdzi šim notikumam un esam ļoti noraizējušies.
Jūs esat Eiropas Savienības lietu ministre, tāpēc ļoti cieši sadarbojaties ar kolēģiem no citām Eiropas Savienības valstīm. Kā jūs redzat to, cik Eiropā esam vienoti, lai darītu visu iespējamo Ukrainas atbalstam?
Pagājušajā nedēļā es biju Briselē, kur tikos ar saviem kolēģiem ministriem, un, klausoties diskusijās pie galda, sapratu, ka ir spēcīgs atbalsts Ukrainai un arī mūsu atbalsta palielināšanai. Manuprāt, ļoti labi ir arī tas, ka mums šeit ir ļoti spēcīga Ziemeļvalstu un Baltijas valstu koalīcija, ka mēs patiešām esam šī atbalsta priekšgalā. Patiesībā mēs kopā esam otrs lielākais militārā atbalsta sniedzējs Ukrainai pēc ASV. Un tas, man jāteic, piešķir mums uzticamību. Tagad mums ir jādara viss, kas nepieciešams, lai atbalstu saglabātu un palielinātu. Runa, protams, ir par finansējumu.
Labs piemērs ir G7 vienošanās par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, lai Krievija samaksātu par Ukrainai nodarīto kaitējumu, kā arī lai palielinātu sankcijas. Zviedrija arī pieprasa pastiprināt sankcijas pret tā sauktajām ēnu flotēm un nodrošināt, ka sankcijas nav apejamas. Mēs arī plānojam pasākumus pret Krievijas enerģētikas nozari, un vēl viens piemērs varētu būt importa tarifu paaugstināšana. Manuprāt, mums ir jāstrādā ļoti plaši.
Zviedrijas valdība ir arī nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājai, lūdzot viņu uzdot katram jaunajam komisāram īstenot pasākumus, lai ierobežotu Krievijas ietekmi, neatkarīgi no tā, vai tā būtu tirdzniecība, enerģētika vai migrācija. Mums ir jāsaprot, ka Krievija arī tuvākajā nākotnē apdraudēs Eiropas drošību, un mums ir jārīkojas visos iespējamos līmeņos.
Vai jūs domājat, ka tam tiks dota zaļā gaisma?
Es ceru. Un es patiešām domāju, ka ir patiesa Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vēlme gan atbalstīt Ukrainu, gan arī izdarīt spiedienu uz Krieviju. Bet ir arī ļoti svarīgi, lai mēs, Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, kas esam priekšgalā, patiešām aktīvi iesaistītos šajā jautājumā un piedāvātu jaunas idejas, kā mēs pastāvīgi varam palielināt spiedienu uz Krieviju un rast jaunus veidus, kā atbalstīt Ukrainu. Tātad, jā, es domāju, ka ir vēlme, bet mums visiem ir ļoti aktīvi jāiesaistās šajā diskusijā.
Jūs jau pieminējāt tā saukto ēnu floti, kas ir milzīga, milzīga problēma – naftas tankkuģi, ko Krievija izmanto, lai apietu tai noteiktās starptautiskās sankcijas. Kā ar to cīnīties?
Zviedrijas valdībai tā bija ļoti skaidra prioritāte, kad mēs apspriedām pēdējo sankciju paketi, lai patiešām paceltu jautājumu par ēnu floti un iekļautu to sankciju paketē. Tas izdevās. Tagad, manuprāt, mums ir jāsper nākamais solis, un pašlaik mēs to apspriežam. Protams, runa ir par vairāk kuģu iekļaušanu sarakstā un kā varam nodrošināt to, ka nav iespējams apiet šīs sankcijas. Tas ir arī jautājums par vidi, jo tie kuģi var radīt nopietnus draudus Baltijas jūrai. Tie ir kuģi, kuriem nevajadzētu atrasties ūdeņos arī no vides viedokļa.
Vēl viena joma, kur Ziemeļvalstis un Baltijas valstis var sadarboties, ir kopīgi centieni saprast, kas notiek Baltajā namā ASV. Šis savā ziņā ir lielas neskaidrības brīdis. Cik jūs Zviedrijā esat noraizējušies par turpmāko ASV ārpolitiku?
Manuprāt, ir svarīgi pateikt, ka mēs precīzi nezinām, kāda būs ASV politika, un mums nevajadzētu iepriekš pārāk daudz spekulēt, taču, protams, mēs to ļoti rūpīgi analizējam. Mēs zinām, ka mums ir spēcīga transatlantiskā saikne un partnerība, kas mums ir jāstiprina un jāuztur, jo, es teiktu, abas puses ir guvušas labumu no tās, izmantojot tirdzniecību un citu sadarību.
Tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums ir kopīgi izaicinājumi gan drošības, gan citās jomās. Tāpēc svarīgi ir saglabāt ciešu sadarbību gan tirdzniecības, gan brīvās tirdzniecības jomā, gan arī drošībā. Un, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai Eiropa, neatkarīgi no tā, kas notiek ASV, uzņemtos lielāku atbildību par pašu konkurētspēju un drošību mūsu pašu kontinentā.
To darot, mēs arī būsim spēcīgāks un uzticamāks partneris ASV, un es domāju, ka konkrēti attiecībā uz Ukrainu mums ir jāparāda, ka mēs atbalstām Ukrainu, ka darām visu iespējamo, lai ierobežotu Krievijas ietekmi, un tad, manuprāt, būs vieglāk panākt ASV atbalstu.
Trešdien Zviedrijā tiksies Ziemeļvalstis, Baltijas valstis un Polija, lai apspriestu drošības jautājumus un arī palīdzību Ukrainai. Kā jūs vērtējat šo iniciatīvu, kas, kā mēs saprotam, Polijā kļūst aizvien nozīmīgāka, proti, lai apvienotu tieši Ziemeļvalstis, Baltiju un Poliju. Vai šādas grupas var spēcināt Eiropu?
Manuprāt, šī ir patiešām svarīga Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība, un es domāju, ka daudzi citi reģioni uz mums skatās ar nelielu skaudību, jo mēs esam tik saskaņoti un kopā varam būt ļoti spēcīgi. Un, kā jau minēju iepriekš, mēs esam otrs lielākais militārā atbalsta sniedzējs Ukrainai aiz ASV. Tātad mums ir ietekme, un kopā mums ir arī spēcīga ekonomika, un, pievienojot šai sadarbībai arī Poliju, mēs būtu patiešām vēl spēcīgāki.
Tagad, kad mēs visas esam NATO dalībvalstis, mēs varam strādāt gan Eiropas Savienībā, gan NATO, lai palielinātu ne tikai drošību mūsu kontinentā, bet arī atbalstu Ukrainai. Tāpēc es redzu šo rītdienas tikšanos kā ļoti labu piemēru tam, kā mēs varam turpināt attīstīt mūsu sadarbību šajā jomā.
Un es domāju, ka mēs esam līderi šajā ziņā, un es domāju, ka šajā nemierīgajā laikā un ģeopolitiskajā kontekstā, kad mūsu kontinentā notiek karš, ir ļoti svarīgi, lai mēs patiešām uzņemtos vadību, un es ļoti lepojos ar to, ka Ziemeļvalstis un Polija ir līderi.
