"Viņiem ir vajadzīga Kupjanska kā galvenais centrs, jo tā ir ļoti liels dzelzceļa mezgls. Šī pilsēta kalpo kā tramplīns uz Harkivu ar lielām loģistikas iespējām. No turienes viņi nostiprinās frontes līniju Harkivas virzienā, un visi Kupjanskā uzkrātie spēki virzīsies uz Harkivu," stāsta snaiperu vienības komandieris Dmitro Kušnirs.
Karavīri atzīst, ka situācija ir smaga, un atsevišķām vienībām nākas cīnīties daļēja aplenkuma apstākļos. Ienaidnieks mainījis taktiku un pēc lieliem bruņutehnikas zaudējumiem uzbrūk galvenokārt ar nelielām kājnieku grupām.
Pilsētas infrastruktūra, tai skaitā enerģētikas objekti, pakļauti intensīviem gaisa triecieniem, un pār to regulāri lido droni kamikadzes, kas "medī" transporta līdzekļus. To, ka pozīcijas pagaidām izdodas noturēt, apstiprina arī projekta "Deepstate" analītiķi.
Pirmdien, 25. novembrī, esot pabeigta pilsētas attīrīšana no ienaidniekiem, kuriem izdevās ielauzties pilsētā. Tikmēr Harkivas apgabala militārā administrācija informē, ka kopš šā gada maija no bīstamās zonas evakuēti gandrīz 22 000 civiliedzīvotāju, un cilvēku izvešana turpinās.
ASV oficiāli atzīst atļauju Ukrainai izmantot ATACMS triecieniem Krievijā
Amerikāņi pirmdien, 25.novembrī, pirmo reizi atzinuši, ka devuši atļauju Ukrainai izmantot ATACMS raķetes triecieniem Krievijā. Baltā nama Nacionālās drošības padomes stratēģiskās komunikācijas koordinators Džons Kērbijs žurnālistiem apstiprinājis, ka Ukraina ir saņēmusi atļauju uzbrukt Krievijas teritorijai ar ATACMS raķetēm.
Saskaņā ar neoficiālu informāciju pirmais šāda veida uzbrukums notika naktī uz 19. novembri. Jau 17. novembrī laikraksts "The New York Times" ziņoja par pašreizējā ASV prezidenta Džo Baidena atļauju Kijivai izmantot tāla darbības rādiusa raķetes ATACMS, lai uzbruktu Krievijai. To darbības rādiuss var būt no 140 līdz 300 kilometriem. Savukārt citu mediji pēc vairākām dienām atsaucās uz anonīmiem avotiem un vēstīja, ka ar šāda veida ballistisko raķeti naktī uz 19. novembri uzbrukts Krievijas arsenālam Brjanskas apgabalā.
Pēc Kērbija teiktā, ASV faktiski ir mainījušas norādījumus par ATACMS raķešu izmantošanu, un tagad ukraiņi var tās izmantot, lai sasniegtu noteikta veida mērķus. Kērbijs norādīja, ka tagad ukraiņi var izmantot ATACMS pašaizsardzībai tūlītējas nepieciešamības gadījumā. Un tagad ir skaidrs, ka tas notiek Kurskas apgabalā, teica Kērbijs.
Ukraiņi arī turpina pētīt Krievijas eksperimentālo vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti, ko Krievija izšāva uz Dnipro pilsētu. Diplomātiskā līmenī tiek domāts, kā uz to atbildēt un kādas spējas Ukrainai nodrošināt, lai šādas raķetes notriektu.
Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha sacīja, ka Krievijas rīcība tiks apspriesta Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO). Jāatgādina, ka Krievija joprojām ir EDSO dalībvalsts un, ņemot vērā to, ka EDSO visus lēmumus pieņem vienprātīgi, Maskava bloķē jebkurus lēmumus, kas tai nepatīk.
Savukārt Ziemeļkoreja, kuras karavīri jau atrodas Kurskas apgabalā un iesaistās kaujās ar Ukrainas armiju, paplašina galveno ieroču ražošanas kompleksu, kurā tiek montētas tuvas darbības rādiusa ballistiskās raķetes (KN-23), ko Krievija izmanto pret Ukrainu. Par to vēsta aģentūra "Reuters", atsaucoties uz ASV bāzētā Džeimsa Mārtina kodolieroču neizplatīšanas pētījumu centra pētniekiem un satelītu attēliem.
Telekanāls CNN vēstīja, ka Krievija uz Ukrainu līdz šim palaidusi 60 šādas raķetes. Augustā un septembrī bija vērojams pieaugums šo raķešu izmantošanā, un Ukrainas amatpersonas publiski atzina šīs raķetes kā nozīmīgu apdraudējumu.
Krievijas triecienos smagi cieš Ukrainas energoinfrastruktūra
Krievijas triecienos Ukrainā smagi cieš energoinfrastruktūra, kuras remonts nav nedz lēts, nedz ātrs. Kļuvis zināms, ka Ukrainas lielākā privātā enerģētikas kompānija DTEK saņems no Eiropas Komisijas un ASV 112 miljonus dolāru, lai atjaunotu Krievijas uzbrukumos bojātās iekārtas un sagatavotu tās ziemai.
Krievijas uzbrukumi pavasarī un vasarā ir iznīcinājuši 90% uzņēmuma ražošanas jaudas. Savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kas ir viens no lielākajiem Ukrainas institucionālajiem investoriem, paziņoja, ka nepiešķirs līdzekļus šim uzņēmumam, jo tas pieder oligarham Rinatam Ahmetovam. Bankas prezidents norādījis, ka mērķis atbrīvot ekonomiku no oligarhu ietekmes ir absolūti būtisks.
Tikmēr Itālijā otrdien noslēgsies G7 ārlietu ministru sanāksme un, kā vēsta aģentūra "Bloomberg", G7 valstis nolēmušas palielināt spiedienu uz Ķīnu, gaidāmajā sanāksmes komunikē jeb noslēguma dokumentā skaidrāk un tiešāk runājot par Pekinas palīdzību Krievijai. G7 valstis arī solīšot veikt jaunus pasākumus pret Ķīnu un citām valstīm, kuras atbalsta Krieviju.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu.
