Rumānija un Bulgārija pārvarējušas lielāko šķērsli ceļā uz pievienošanos Šengenas zonai

Rumānija un Bulgārija, visticamāk, ir pārvarējušas pēdējo šķērsli, lai tās drīzumā varētu pievienoties Šengenas zonai. Savus iebildumus, kas tika pamatoti ar migrācijas jautājumiem, pēc sanāksmes Budapeštā atcēlusi Austrija.

Rumānija un Bulgārija pārvarējušas lielāko šķērsli ceļā uz pievienošanos Šengenas zonai
00:00 / 04:42
Lejuplādēt

Galīgais lēmums būs jāpieņem Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministriem, kuri pulcēsies uz sanāksmi decembrī. Paredzams, ka lēmums būs pozitīvs, līdz ar to Rumānija un Bulgārija Šengenas zonai pilnībā varētu pievienoties jau janvārī.

Austrija prasīja stingrāk kontrolēt robežas

Bulgārija un Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai jau 2007. gadā, tomēr netika iekļautas Šengenas zonā. Gan Rumānija, gan Bulgārija, kas ir arī NATO dalībvalstis, daļēji pievienojās Šengenas zonai tikai šogad martā, bet bezvīzu ceļošana pagaidām attiecas tikai uz gaisa un ūdens satiksmi, nevis sauszemes robežām.

Pret abu valstu iekļaušanu Šengenas zonā ilgu laiku iebilda Austrija. Tā savu nostāju pamatoja ar migrācijas jautājumiem, norādot, ka abām valstīm esot jāatrisina nelegālās imigrācijas problēmas.

Iebildumus īsumā varētu raksturot šādi – tieciet galā ar savām robežām, lai līdz mums nenokļūst nelegāli ieceļojušie migranti.

Rumānija raksturojusi Austrijas nostāju kā nepamatotu. Bukareste atsaucas uz robežaģentūras "Frontex" datiem, kas liecina, ka robežpārkāpēji Eiropas Savienībā ieceļojuši galvenokārt no Rietumbalkāniem, nevis no Rumānijas. Abas puses problēmas mēģināja risināt vairāk nekā gadu, līdz domstarpības beidzot izdevies pārvarēt.

Brisele slavē panākto vienošanos

Budapeštā pirms dažām dienām notika Austrijas, Bulgārijas, Ungārijas un Rumānijas iekšlietu ministru sanāksme. Pēc tās Ungārijas iekšlietu ministrs Šāndors Pintērs paziņoja, ka abas valstis esot soli tuvāk tam, lai kļūtu par pilntiesīgām Šengenas zonas dalībvalstīm. Austrija ar Rumāniju un Bulgāriju parakstījušas deklarāciju par abu valstu uzņemšanu Šengenā.

Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone arī piedalījās sanāksmē un pauda gandarījumu par tur pieņemto lēmumu.

"Šis ir lielisks brīdis. Esmu Budapeštā, kur esam pabeiguši tikšanos ar Ungārijas, Austrijas, Rumānijas un Bulgārijas iekšlietu ministriem, kur viņi vienojās par lēmumu nākamajā Tieslietu un iekšlietu padomē decembrī atcelt kontroli arī uz sauszemes robežām un, cerams, no 1. janvāra. Šī ir lieliska diena, lai panāktu Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu pilnīgu brīvību Šengenas zonā."

Galīgais lēmums gaidāms 12. decembrī

Rumānijas premjerministrs Marsels Čolaku raksturojis Budapeštā notikušo sanāksmi kā būtisku un paziņojis, ka abas valstis nākamgad pievienosies Šengenas zonai.

Galīgais lēmums vēl jāpieņem Eiropas Savienības iekšlietu ministru sanāksmē, kas notiks 12. decembrī.

Kā skaidroja Ungārijas iekšlietu ministrs Šāndors Pintērs, sanāksmē tiks prezentēta drošības pasākumu pakete, kas ietvers vismaz 100 robežsargu izvietošanu Turcijas un Bulgārijas robežas aizsardzībai.

Šādi paredzēts stingrāk kontrolēt nelegālo migrāciju. Taču analītiķis, bijušais Rumānijas premjera padomnieks Radu Magdins uzskata, ka Austrijas iebildumiem par migrācijas jautājumiem nav bijis racionāla pamata un Vīne zaļo gaismu devusi vienkārši tādēļ, ka valstī noslēgušās vēlēšanas.

"Mūsu stratēģijas pēdējā pusotra gada laikā ir mainījušās, ņemot vērā to, ka mūs pārsteidza Austrija, kas ir otrais lielākais investors Rumānijā. Pagājušajā gadā tā pēkšņi mūs bloķēja. Vēsturiski Nīderlande bloķēja gan Rumāniju, gan Bulgāriju, bet tad viņi saglabāja iebildumus tikai pret Bulgāriju un spēlē ienāca Austrija, izsakot iebildumus par migrācijas plūsmām. Acīmredzot tagad, kad vēlēšanas Austrijā ir beigušās, Vīnē ir mazāk iemesla populismam."

Atvieglos dzīvi kravu pārvadātājiem

Magdins neparedz, ka pēdējā posmā varētu rasties kādi būtiski iebildumi no dalībvalstu puses. Ja tādi radīsies, tad šīs valstis, viņaprāt, pašas sev iešaus kājā, jo Bulgārija un Rumānija vēsturiski Briselē pie sarunu galda ir bijušas ļoti konstruktīvas, tādēļ, ja kādu politisku vai populistisku iemeslu dēļ to uzņemšanu Šengenā tagad aizkavēs, tās var atspēlēties un galu galā var izveidoties līdzīgas domstarpības, kādas vēl nesen pastāvēja starp Briseli un Varšavu.

Sauszemes robežas atvēršana patiesi ir ilgi gaidīta.

Saskaņā ar Rumānijas Kravas autopārvadātāju savienības datiem, autovadītāji parasti gaida astoņas līdz 16 stundas uz robežas ar Ungāriju un no 20 līdz 30 stundām uz Bulgārijas robežas.

Līdzīgi Bulgārijā pārvadātāji stāv rindā uz robežas ar Grieķiju un Rumāniju. Rumānija uzskata, ka valsts zaudē 10 miljardus eiro gadā, jo tā nav pilntiesīga Šengenas zonas dalībvalsts. Savukārt Bulgārija aprēķinājusi, ka tās ekonomika pagājušajā gadā zaudēja 1 miljardu eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti