Pēc viņas teiktā, izdodot Izraēlas valdības vadītāja aresta orderi, SKT kļuva par darbības instrumentu vienai no radikālākajām un bīstamākajām teroristu organizācijām.
"No politiskā skatupunkta tas patiesībā iedrošina ļaunuma asi. "Hamās" un Irāna apsveic tiesu ar aresta orderu izdošanu," viņa teica.
Tāpat ārlietu ministra vietniece atzīmēja, ka notikušais ir kā trauksmes signāls starptautiskajai sabiedrībai.
"Ja teroristu organizācija ["Hamās"] un lielākais ļaunuma spēks Tuvajos Austrumos, lielākais terora sponsors – Irāna – svin šo aresta orderu izdošanu, tad tam būtu jādod skaidrs signāls par to, kurā pusē politiski šis lēmums patiesībā ir," sacīja Haskela.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu "Hamās". Līdz šim Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Benjamina Netanjahu vadītā valdība apņēmusies turpināt cīņu par "Hamās" likvidēšanu Gazas joslā.
2024. gada 17.oktobrī Izraēla pavēstīja, ka nogalinājusi 7. oktobra slaktiņa vaininieku, "Hamās" līderi Jahju Sinvaru, taču karadarbība Gazas joslā ar to neapstājās.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
