Piegāde notika pirms Lielbritānijas valdības lēmuma atcelt ierobežojumus šo ieroču izmantošanai Ukrainas bruņotajos spēkos, kā arī pirms līdzīga ASV lēmuma attiecībā uz tās tālās darbības rādiusa raķetēm, norāda "Bloomberg".
Saskaņā ar izdevuma avotu sniegto informāciju runa ir par "desmitiem spārnoto raķešu "Storm Shadow"".
Medija sarunbiedri atteikušies precizēt, kad tieši raķetes nonākušas Ukrainā, vai nosaukt to skaitu, atsaucoties uz drošības apsvērumiem.
Jaunās raķešu "Storm Shadow" partijas nodošana bijusi pirmā reize, kad tas notiek premjerministra Kīra Stārmera pilnvaru laikā.
Viņš solījis turpināt atbalstīt Ukrainu karā pret Krievijas militāro agresiju.
"Piegādes, par kurām nav publiski paziņots, notika pirms dažām nedēļām, un tās tika pasūtītas pēc tam, kad Kijivai bija beigušās tālās darbības rādiusa raķetes," sacīja avoti.
Kā nule savā ziņojumā norādīja Vašingtonas Kara pētniecības institūts (ISW), triecieni ar Rietumos ražotām tālās darbības rādiusa raķetēm sekmēs to, ka Ukrainas armija var efektīvāk cīnīties modernā daudzprofilu karā.
Tikmēr Vācija tuvākajā laikā nodos Ukrainai vēl divas pretgaisa aizsardzības sistēmas "IRIS-T", pavēstīja Vācijas militārās palīdzības Ukrainai galvenais koordinators Kristiāns Freidings.
Tiekoties ar žurnālistiem Kijivā, Freidings norādīja, ka viens no galvenajiem vizītes vēstījumiem ir tas, ka Vācijas atbalsts turpinās.
"Pēdējās dienās mēs esam piegādājuši artilērijas haubices, tankus, kājnieku kaujas mašīnas "Marder"," sacīja amatpersona.
"Mēs esam uzsākuši savu trieciendronu programmu. Un nākamajām IRIS-T SLM un SLS sistēmām vajadzētu nonākt šeit tuvākajās dienās vēl līdz Ziemassvētkiem," uzsvēra Freidings.
"Jūs patiešām varat paļauties uz Vācijas politiku, uz Vācijas tautu, kas jūs atbalstīs neatkarīgi no vēlēšanām, kas notiks pēc aptuveni astoņām nedēļām," viņš sacīja.
"Man ir pilnīgi saprotams, ka šis karš ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Es uzskatu, ka vienmēr ir vērts un svarīgi panākt, ka to apzinās sabiedrība, jo īpaši Rietumeiropā," uzsvēra Freidings.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu skaitu Ziemeļkorejas karavīru.
