Precīzs operācijas sākuma laiks neesot zināms. Kāds izlūkdienesta pārstāvis sacījis, ka operācijā varētu būt iesaistīti līdz 130 000 Krievijas karavīru.
Pēdējo divu mēnešu laikā Krievijas karaspēks ir pastiprinājis triecienus Zaporižjai ar raķetēm un vadāmajām bumbām, pilsētā sagraujot 1500 māju. Ir atdzīvojusies arī frontes līnija, kur atkal pastiprinājušās apšaudes.
Ukrainai Zaporižja ir stratēģiski svarīga – tas ir viens no trim atlikušajiem smagās rūpniecības centriem un ir ļoti svarīgs Ukrainas kā valsts izdzīvošanai, norāda "The Economist".
Pilsēta ir svarīga arī Kremlim, atgādina izdevums. Krievijas diktators Vladimirs Putins jau 2022. gada rudenī paziņoja par visa Zaporižjas apgabala aneksiju, lai gan Krievijas armija tobrīd kontrolēja tikai tā trešdaļu.
Tiesa, ne visas Ukrainas militārpersonas uzskata, ka Krievija jau ir gatava uzbrukumam Zaporižjai.
Ukrainas armijas pulkvedis Oleksijs Hilčenko izdevumam pastāstījis, ka pirmajā posmā, uzbrūkot pilsētai, Krievijas karaspēks plānojis iesaistīt divas divīzijas (20 000–30 000 karavīru), taču pusi no tām nācies novirzīt uz Kurskas apgabalu, lai tur atvairītu Ukrainas ofensīvu.
"Viņi vēl nav gatavi triecienam, bet, kad būs gatavi, pirmais būs vissmagākais," par situāciju Zaporižjas apgabalā "The Economist" pastāstījis armijas 118. brigādes bataljona komandieris.
Pašlaik, gatavojoties Krievijas ofensīvai, armija ap Zaporižju būvē jaunas aizsardzības līnijas, arī mīnu laukus, inženiertehniskās barjeras, betona un dzelzs konstrukcijas.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu.
