Avots norādījis, ka iepriekš kontrolēti teju 1400 kvadrātkilometri, bet tagad ap 800, un šī teritorija tiks turēta tik ilgi, cik tas būs militāri lietderīgi.

Tikmēr projekta "Deep-State" analītiķi informē, ka Krievijas armijai izdevies negaidīts izrāviens austrumu frontē, un dažas vienības šķērsojušas dabisko robežu – Oskilas upi. Okupantiem, iespējams, arī izdevies ieņemt aizstāvju pozīcijas un nostiprināties ieņemtajā placdarmā. Ukrainas armijas vadība šo informāciju pagaidām nekomentē, bet arī citas militārpersonas atzīst, ka ienaidnieks cenšas pārņemt kontroli pār Limaņas-Kupjanskas placdarmu, sasniegt Oskilas ūdenskrātuves rajonu un ieņemt svarīgu dzelzceļa mezglu.

Saeimas ārpusfrakciju deputāts, militārais eksperts Igors Rajevs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda, ka situāciju frontē būtiski ietekmējis tieši Ukrainas pretuzbrukums Kurskā, jo Krievijas armija būtiski ātrāk virzījusies uz priekšu tieši pēdējās 100 dienās.

"Ukraiņiem tur ir iesaistīti pārāk lieli un labi spēki, viņiem vienkārši fiziski vairs nav rezervju," norādīja Rajevs.

Vienlaikus Rajevs pauda skepsi, ka karā kaut ko ietekmēt varētu Krievijas iesaistītais Ziemeļkorejas karaspēks.

"Būsim nopietni, 12 000 karavīru, kuri nerunā krievu valodā, nevar neko šai karā. Šis ir pārāk liels karš, lai šāds niecīgs karavīru daudzums varētu ko izmainīt," sacīja Rajevs, piebilstot, ka viena no ukraiņu izlūku prioritātēm noteikti ir šos Ziemeļkorejas karavīrus atrast un parādīt, ka viņi tur ir.

"Kad viņi būs frontes līnijā, ukraiņi viņus atradīs un nomedīs. Ja viņu nav, tad viņu nav."

Rajevs pauda, ka komunikācija ar ziemeļkorejiešiem Krievijas armijai būs apgrūtinoša, tāpēc viņu izmantošana un efektivitāte būs ārkārtīgi zema. "Viss, ko var izdarīt – sakoncentrēt viņus vienā sektorā un ļaut viņiem pašiem cīnīties," vērtēja Rajevs.

Ukraina pielāgojas jaunajām Krievijas raķetēm

Krievija arī turpina apšaudīt Ukrainu ar lielu skaitu bumbu, raķešu un dronu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka pagājušajā nedēļā Krievija ir palaidusi uz Ukrainu vairāk nekā 800 vadāmo aviācijas bumbu, gandrīz 460 uzbrukuma dronus un vairāk nekā 20 raķetes. Pagājušā nedēļa bija zīmīga arī ar Krievijas pielietoto jauno, eksperimentālo vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti, kas tika raidīta uz Dnipro.

Zelenskis ikvakara uzrunā sacīja, ka Ukraina šobrīd pēta raķetes atlūzas. Krievija lepni paziņojusi, ka pretgaisa aizsardzība tās jauno raķeti nevarot pārtvert, tomēr Zelenskis izteicies, ka tādas pretgaisa aizsardzības sistēmas pastāv un Ukraina ar sabiedrotajiem darbojas, lai izstrādātu piemērotu reakciju.

Izskanējis, ka, lai stātos pretī šādām raķetēm, kādu gan Krievijai pēc Rietumu aprēķiniem esot ļoti maz,

Kijiva šobrīd cenšas panākt ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas THAAD piegādi vai arī panākt sistēmu "Patriot" modernizēšanu.

Analītiķi, tostarp Pentagona amatpersonas paudušas skepsi par to, ka Putina izslavētais ierocis ir jaunums, norādot, ka tas ir būvēts uz ballistiskās raķetes "Robeža" bāzes.

Pēc ASV, britu un francūžu atļaujas izmantot tālas darbības rādiusa raķetes triecieniem Krievijā, Ukraina cer, ka galu galā atļauja tiks dota arī no Vācijas puses. Tiesa, kamēr pie varas ir Olafs Šolcs, nekas neliecina par to, ka viņa domāšanā varētu notikt kādas izmaiņas. Politika potenciāli var mainīties līdz ar jauno valdību.

Bijušais Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrijs Meļņiks izteicies, ka pēc jauna kanclera ievēlēšanas Ukrainai ir visas iespējas saņemt tālas darbības rādiusa "Taurus" raķetes, taču arī tad, ja tas notiks, uz to būs jāgaida ilgi – vēlēšanas notiks 23. februārī, un koalīcijas sarunas turpināšoties vismaz divus mēnešus un varbūt arī ilgāk. Tas nozīmē, ka pašreizējā valdība kanclera Šolca vadībā savus pienākumus pildīs līdz jauna koalīcijas līguma noslēgšanai un balsojumam parlamentā, un tas – pēc optimistiskā scenārija – nenotiks līdz aprīļa beigām.

Iedzīvotāji atgriežas okupētajos reģionos

Apmēram 150 000 iekšēji pārvietoto personu Ukrainā jau ir atgriezušies Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos. To intervijā ziņu izdevumam "Ukrinform" sacījis deputāts Maksims Tkačenko, kas vada parlamenta komiteju, kuras galvenais uzdevums ir cilvēktiesības un okupēto teritoriju atbrīvošana.

No šiem 150 000 aptuveni 70 000 ir atgriezušies Ukrainas dienvidos esošajā Mariupolē, kuru Krievijas spēki okupē jau kopš 2022. gada maija.

No Mariupoles iepriekš aizbēga aptuveni 200 000 cilvēku. Pēc deputāta Tkačenko teiktā, cilvēku skaits, kas atgriezies dzīvot zem Krievijas okupācijas Mariupolē, ir šausmīgs. Un cilvēkus atgriezties Krievijas okupētajās teritorijās daļēji mudina nepietiekams atbalsts no valsts. Lai integrētos jaunās kopienās, iekšzemē pārvietotajām personām ir nepieciešams vairāk resursu un valdības palīdzības. Daudzas iekšzemē pārvietotās personas saskaras ar grūtībām sameklēt mājokli un darbu.

Problēmas ar iekšēji pārvietotām personām turpina saasināties, jo Krievijas pastāvīgā virzība uz priekšu austrumos nozīmē to, ka daudzviet notiek cilvēku evakuācija. Pēdējo sešu mēnešu laikā no Harkivas apgabala vien evakuēti 22 000 cilvēku.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. 

2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.

Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.

2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.

Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu.