Netālu no Viļņas lidostas nogāzusies DHL kravas lidmašīna; vismaz viens bojāgājušais

Informācija par lidmašīnas avāriju saņemta ap plkst. 5.30. Sākotnēji Lietuvas mediji vēstīja, ka lidmašīna nogāzusies uz kādas divstāvu dzīvojamās mājas Liepkalnis apkaimē, taču Lietuvas ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Renāts Požēla preses konferencē norādīja, ka lidmašīna nokritusi klajākā vietā.

"Lidmašīna, kurai acīmredzot bija jānolaižas Viļņas lidostā, nokrita dažus kilometrus pirms lidostas, slīdēja vairākus simtus metru, un tās atlūzas aizķēra dzīvojamo māju,"

sacīja Požēla.

Pēdējā saziņa starp torni un DHL gaisa kuģi notikusi vien pāris minūtes pirms avārijas. Tornis lidmašīnai nodeva informāciju par laikapstākļiem. Pirms tam dispečeri ar gaisa kuģa apkalpi sarunājās par nolaišanās trajektoriju, iestatot instrumentālās nosēšanās parametrus, liecina sarunu ieraksti.

No publiski pieejamajiem ierakstiem nav izdarāmi nekādi secinājumi, jo viss notika tāpat kā jebkurā citā lidojumā.

Lidmašīnas negadījuma brīdis fiksēts arī ar video reģistratora palīdzību: 

Par negadījumu uzsākts kriminālprocess; avārijas vietā – ārkārtas situācija

Lietuvas policija paziņojusi, ka par notikušo uzsākts kriminālprocess, bet Lietuvas Nacionālā krīžu vadības centra direktors Vilmants Vitkausks norāda, ka pašlaik tiek uzskatīts, ka negadījumu izraisīja tehnisks iemesls, kas radies apkopes rezultātā.

Publicēta arī pilotu saruna ar Viļņas lidostu, bet lidmašīnas apkalpe nav ziņojusi, ka ar lidmašīnu būtu kādas problēmas. Mediji vēsta, ka lidmašīna, kas nogāzusies, ir Vācijas loģistikas uzņēmuma DHL transportlidmašīna. DHL šo lidmašīnu nomā no Spānijas aviokompānijas "Swiftair". Kompānija šorīt paziņojusi, ka lidmašīna veikusi ārkārtas nosēšanos.

Viļņas pilsētas mērs Valds Benkunsks sociālajos tīklos paziņoja, ka avārijas vietā tiks izsludināta ārkārtas situācija, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku seku likvidēšanu.

Notikuma vietā darbu turpina glābēji un izmeklētāji

Lietuvas sabiedriskais medijs LRT ziņo, ka avārijas vietā izcēlies ugunsgrēks, kas šobrīd lokalizēts.  Policijas pārstāvis LRT apstiprinājis, ka cietuši četri lidmašīnā esošie cilvēki. Lidmašīnā atradās divi piloti, viens no viņiem gājis bojā.

"Varam apstiprināt, ka viens apkalpes loceklis atrasts bez dzīvības pazīmēm, divi izglābti un viena sieviete atrodas slimnīcā. Lidmašīna uzkrita nevis mājai, bet nokrita tieši pie mājas un izcēlās ugunsgrēks. Evakuēti 12 iedzīvotāji. Viļņas pilsētas valdība devās uz skarto zonu, lai sniegtu pirmo palīdzību, nodrošinātu izmitināšanu un pajumti šiem cilvēkiem. Šobrīd notiek dzēšanas darbi, protams, tajā rajonā ir daudz detaļu, tāpēc ugunsgrēka dzēšanas darbi, iespējams, prasīs pietiekami ilgu laiku," sacīja Lietuvas Nacionālā krīžu pārvaldības centra vadītājs Vilmants Vitkausks.

Viens bojāgājušais ir Spānijas pilsonis, un trīs ievainotie – Spānijas, Vācijas un Lietuvas pilsoņi. Visi ir apkalpes locekļi. Vieta, kur lidmašīna nokritusi, nav blīvi apdzīvota, taču, kā minēja Vitkausks, tā nokritusi blakus dzīvojamajai ēkai. Atlūzas ēku nedaudz aizķērušas.

Notikuma vietā strādā glābšanas dienesti un Viļņas lidostas ugunsdzēsības dienesta ekipāžas.

Pēc vietnes "Flightradar24.com" informācijas – lidmašīna nokritusi no 198 metru augstuma un tā lidojusi no Leipcigas.

Glābšanas darbu dēļ aizkavējās vairāki lidojumi no Viļņas lidostas. Šobrīd lidostas darbs nav traucēts, bet ierobežota satiksme ap avārijas vietu.

"Boeing" piedāvā palīdzību Lietuvai

ASV aviobūves uzņēmums "Boeing", kura ražotais gaisa kuģis šorīt avarēja netālu no Viļņas lidostas ir gatavs Lietuvai piedāvāt palīdzību negadījuma izmeklēšanā, Latvijas Televīzijai sacīja "Boeing" pārstāve Nikola Hamonda. Viņa arī norādīja, ka uzņēmums strādā pie negadījuma informācijas iegūšanas.

Vienlaikus uzņēmums izsaka līdzjūtību bojāgājušā pilota ģimenes locekļiem. 

Uz Latvijas Televīzijas jautājumu, vai uz Lietuvu varētu nosūtīt "Boeing" izmeklētājus, Hamonda sacīja, ka tas atkarīgs, vai šāds lūgums tiks saņemts no Lietuvas izmeklētājiem.

Pēc lidmašīnas avārijas netiek izslēgta arī versija par teroraktu

Pirmdienas rītā notikušajā preses konferencē Lietuvas policijas ģenerālkomisārs Arūns Paulausks sacīja, ka izvirzītas dažādas notikuma versijas – iespējama tehniska kļūme, cilvēciska kļūda un nav izslēgta arī terorakta iespējamība.

"Šī ir viena no versijām, kas ir jāizpēta un jāpārbauda," pauda Paulausks.

Viņš pieļāva, ka notikuma vietas apskate un pierādījumu vākšana var aizņemt visu nedēļu, tādēļ atbilde par to, kas tieši notika, nebūs drīz.

DHL Lietuva izpilddirektors Mindaugs Pivoriūns jau iepriekš LRT bija apstiprinājis, ka sūtījumu pārvadājumu tīklā šogad jau bijuši divi incidenti.

"Pašlaik mēs izmeklējam divus gadījumus, kas notikuši DHL paku piegādes tīklā. Mēs cieši sadarbojamies ar attiecīgajām valsts iestādēm, lai nodrošinātu mūsu darbinieku, sūtījumu un īpašuma drošību," iepriekš sacīja Pivoriūns.

19. jūlijā no Lietuvas uz kādu adresi Lielbritānijā tika nosūtītas divas pakas, izmantojot DHL starpniecību. Viena no pakām aizdegās Vācijā, Leipcigā, pirms tā tika iekrauta DHL kravas lidmašīnā. Otra aizdegās DHL noliktavā netālu no Birmingemas, Anglijā. Abi ugunsgrēki notika naktī uz 21. jūliju. Lielbritānijas pretterorisma policija norādīja uz aizdomām, ka paku lidmašīnā ievietojuši Krievijas aģenti.

Tas ir īpaši nopietns gadījums, ko valsts iestādes uzskata par tīšu rīcību ar mērķi nodarīt kaitējumu paku sūtījumu pakalpojumiem un ar tiem saistītajai infrastruktūrai.

Pirmdienas rītā avarējusī lidmašīna esot pārvadājusi regulāros sūtījumus, tajā neesot bijis nekas neierasts, skaidroja DHL pārstāvji.

Lietuvas Valsts drošības departamenta ģenerāldirektors Darjus Jaunišķis aicinājis nesteigties ar secinājumiem un neesot pamata notikušo saistīt ar ārējiem faktoriem. Sadarbība ar ārvalstīm gan notiekot. Arī premjere Ingrīda Šimonīte uzsvēra, ka spekulāciju izplatīšana neatvieglos darbu izmeklētājiem. Prezidents Gitans Nausēda paziņojis, ka sasaucis sēdi, kurā aicināti glābšanas dienestu vadītāji un izlūkdienestu vadītāji.

Lietuvas prezidents ierakstā sociālajā tīklā "Facebook" izteica līdzjūtību cietušo un  bojāgājušā ģimenēm, kā arī pateicās glābšanas dienestiem par darbu. Valsts līderis atzīmēja, ka izmeklēšana turpinās, un mudināja sabiedrību neizdarīt pāragrus secinājumus.

"Mēs nezinām, kādi būs izmeklēšanas rezultāti, bet skaidrs ir tas, ka mēs nekad neļausimies panikai un nepieņemsim lēmumus, kas nav pamatoti ar faktiem. Uzticēsimies iestādēm un amatpersonām," viņš pauda.

Civilās aviācijas aģentūra: Iespējamos nelaimes iemeslus pat pirmšķietami grūti komentēt

Šobrīd ar Lietuvas un citiem ārvalstu kolēģiem saziņā ir arī Latvijas Civilās aviācijas aģentūra (CAA), Latvijas Radio raidījumā "Pusdiena" sacīja tās operatīvo situāciju vadītājs Aivis Vincevs. 

"Šobrīd gan nav iespējams pat pirmšķietami pateikt, kas varētu būt cēlonis šim nelaimes gadījumam. Ir jāgaida izmeklēšanas rezultāti," viņš teica.

Pāragri arī esot vērtēt, kā notikušais ietekmēs atsevišķus drošības pasākumus, kas saistīti ar aviosatiksmi Latvijā. To attiecīgās institūcijas darīs pēc Viļņā notikušās avārijas izmeklēšanas rezultātu saņemšanas.

Līdz šim Baltijas valstis – tostarp arī Zviedrija un Somija – ir saskārušās ar dažādiem drošības izaicinājumiem, piemēram, GPRS traucējumiem, taču tie pagaidām nav radījuši tādu risku, kas varētu novest līdz nelaimes gadījumam, uzsvēra Vincevs.

"Tādēļ šis gadījums noteikti ļoti rūpīgi jāizmeklē, lai tad arī attiecīgi saprastu, kas tad bija cēlonis," viņš atzīmēja.

Sarunā ar Latvijas Televīziju CAA pārstāvis Aivis Vincevs norādīja, ka kravas lidmašīnas avārijas cēlonis tiek izskatīts ar lidojuma drošuma saistīts atgadījums.

Izvērtējot internetā publicētos video materiālus, kā arī uzturot kontaktus ar Lietuvas kompetentajām iestādēm civilās aviācijas jomā, primārais "DHL" kravas lidmašīnas avārijas cēlonis tiek izskatīts ar lidojuma drošuma saistīts atgadījums, proti, tehniskas problēmas vai cilvēku kļūda. Publicētajos video redzams, kā pilots īsi pirms avārijas mēģina pacelt lidmašīnu,

sacīja Vincevs. 

Pēdējo desmitu gadu laikā lielākā aviokatastrofa Baltijas valstīs

Pirmdienas rītā Lietuvā notikusī lidmašīnas avārija ir, iespējams, pēdējo desmitu gadu laikā lielākā aviokatastrofa Baltijas valstīs, kurā cietusi liela lidmašīna un arī cilvēki, liecina LSM+ apkopotā informācija.

Neskaitot dažādas mazākas avārijas, kurās iesaistītas nelielas privātas vai sporta lidmašīnas, pēdējais lielākais negadījums notika 2003. gadā Igaunijā, kad Tallinā pacelšanās laikā avarēja "Enimex" kravas-pasažieru lidmašīna An-28 un bojā gāja divi no trim lidmašīnā esošajiem cilvēkiem. 

Cita avārija ar tāda paša tipa un tās pašas kompānijas lidmašīnu notika 2001. gadā Hījumā salā, kurā izdzīvoja 15 no 17 lidmašīnā esošajiem cilvēkiem.

Tikmēr Liepājā 1979. gadā avarēja Latvijas "Aeroflot" Tu-134, kas veica kravas reisu no Omskas. Toreiz viens no pieciem apkalpes locekļiem izdzīvoja. 

Bet 1995. gadā netālu no Lielvārdes avarēja Latvijas Gaisa spēku transportlidmašīna L-410 "Turbolet" un abi piloti gāja bojā. 

Lietuvā, pēc Aviācijas drošības tīkla datiem, šādas avārijas nav notikušas kopš 1990. gada, kad netālu no Panevēžas PSRS Gaisa spēku lidmašīna IL-76 avarēja, uzņemot augstumu. Visi astoņi apkalpes locekļi gāja bojā. 

Taču lielākā aviokatastrofa Baltijas valstu vēsturē ir "Aeroflot" An-24 avārija 1967. gadā lidojumā no Rīgas. Lidmašīna avarēja, tuvojoties lidlaukam Liepājā. Lidmašīnā bija 51 pasažieris, taču izdzīvoja tikai astoņi cilvēki.