Vēl viens pārsteigums ir tas, ka tagadējais Rumānijas premjers, valdošās Sociāldemokrātiskās partijas līderis Marčels Čolaku nemaz nav iekļuvis otrajā kārtā, lai gan aptaujas viņam solīja pirmo vietu.
Cīņā par otro vietu Čolaku ar nelielu pārsvaru apsteigusi liberāli konservatīvās Rumānijas Glābšanas savienības kandidāte Elena Laskoni.
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti rāda, ka pirmajā kārtā Džordžesku saņēmis 22,94% balsu, bet otrajā vietā ierindojusies Laskoni ar 19,18% balsu. Čolaku palicis trešais ar 19,15% balsu, no Laskoni atpaliekot par nepilniem 3000 balsu.
Tādējādi prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 8. decembrī spēkiem mērosies Džordžesku un Laskoni.
Džordžesku iekļūšana otrajā kārtā ir pārsteigums, jo aptaujas viņam neprognozēja tādus panākumus. Taču eksperti skaidro, ka tas ir bijis protesta balsojums pret pašreizējo eliti.
Džordžesku nav savas partijas, un priekšvēlēšanu aģitācija galvenokārt notika sociālo mediju platformā "TikTok". Viņš solīja izbeigt, viņaprāt, pakļaušanos Eiropas Savienībai un NATO, tai skaitā Ukrainas atbalsta jautājumā, un nosodīja Ziemeļatlantijas alianses ballistisko raķešu aizsardzības vairoga izvietošanu valstī.
Rumānijā izskanējušas aizdomas, ka Krievija centusies ietekmēt vēlēšanu rezultātus par labu Džordžesku.
Viņa sāncense Laskoni vēlēšanu kampaņā uzsvēra cīņu pret korupciju, ko uzskata par vienu no lielākajām Rumānijas problēmām, kā arī pauda atbalstu aizsardzības izdevumu palielināšanai un palīdzības turpināšanai Ukrainai.
Ja Laskoni uzvarēs otrajā kārtā, viņa būs pirmā sieviete prezidente Rumānijas vēsturē.
Ceturtajā vietā ir cits nacionālistu kandidāts Džorge Simions ar 13,86% balsu, tādējādi kopā par galēji labējiem balsi atdevusi vairāk nekā trešdaļa balsotāju.
Pirms prezidenta vēlēšanām tika spriests, ka tieši Simionam ir labas izredzes iekļūt otrajā kārtā, savukārt Džordžesku aptaujas solīja tikai 5-6% balsu.
Analītiķi pieļauj, ka prezidenta vēlēšanu sacīkstes sniedz ieskatu nākamo parlamentu vēlēšanu potenciālajā iznākumā. Un redzams, ka prezidenta vēlēšanās labi panākumi ir galēji labējo un nacionālistu kandidātiem. Rumānijas parlamenta vēlēšanas notiks 1. decembrī.
Rumānijas prezidents pārstāv valsti ārzemēs un arī dodas uz Eiropas Savienības līderu sanāksmēm. Džordžesku uzvaras gadījumā varētu kļūt par pirmo galēji labējo ES dalībvalsts līderi.
