Ukraiņu izlūki: Krievija nespēj raķešu rezerves atjaunot pirmskara apjomā

Lai gan Krievija atjauno savas raķešu rezerves, tā nespēs raķetes saražot tik daudz, lai atgrieztos 2022. gada sākuma līmenī, izteicies Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis arī norādīja, ka Krievija arī nespēj uzkrāt milzīgu skaitu raķešu. Krievija šobrīd vairāk saražojot raķetes "Kalibr", bet mazāk spējot ražot raķetes "Kinžal".

Kā norādījis Jusovs, ja ilgu laiku Krievijas raķešu uzbrukumi nav redzami, kas nozīmējot tikai to, ka ienaidnieks raķetes uzkrāj, lai, iespējams, dotu lielāku triecienu vēlāk.

Veidus, kā kāpināt ieroču ražošanu, meklē arī rietumvalstis, taču te daudz kas ir uzlabojams. Kā aģentūrai "Reuters" izteicies NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers, veco munīcijas krājumu izsīkšana rietumvalstīs reizē varētu būt iespēja pārvarēt sadrumstaloto ražošanas procesu visā NATO aliansē.

Proti, vairākas NATO dalībvalstis ražo katra savas 155 milimetru šāviņu versijas, tātad tās savstarpēji nevar aizstāt, un atsevišķu šāviņu cena kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma ir pieaugusi četras reizes. Šāviņu ražošana pēc vienotiem standartiem ļautu raitāk palīdzēt Ukrainai un arī palīdzētu racionalizēt ražošanas procesu, ražojot šāviņus, kas ir savstarpēji aizstājami.

Tikmēr Vācija paziņoja par jaunu militārās palīdzības paketi 1,4 miljardu dolāru apmērā Ukrainai. Tajā ir iekļautas efektīvas pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilērijas šāviņi un atbalsta transportlīdzekļi. Taču paketē joprojām nav iekļautas ilgi gaidītās tālas darbības rādiusa vācu spārnotās raķetes "Taurus", kuru darbības rādiuss ir 500 kilometri. Jānorāda, ka Vācija var publiski neziņot par šīm piegādēm, pat ja tādas notiks. Un to, ka šīs raķetes Ukraina ir saņēmusi, apstiprinās tikai vēlāk, kad tās, iespējams, jau būs tikušas izmantotas kādam triecienam.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti