Pasākuma moto ir "Integrēt Ukrainu", un tā ietvaros vairāk nekā pieciem simtiem dalībnieku ir iespēja saņemt informāciju par Ukrainas ekonomikas attīstību kara laikā, kā arī sadarbības un investīciju iespējām.

Par foruma augsto līmeni liecina Vācijas kanclera Olafa Šolca, Ukrainas premjerministra Dmitrija Šmihaļa un citu amatpersonu dalība tajā.

Šolcs uzrunā skaidri norādīja uz Ukrainu kā topošo Eiropas Savienības dalībvalsti. "Tie, kas patlaban iegulda Ukrainā, investē topošā bloka dalībvalstī, kas būs daļa no mūsu tiesību kopienas un iekšējā tirgus," uzsvēra Vācijas kanclers.

Vācijas palīdzība Izraēlai neietekmēšot atbalstu Kijivai, solīja amatpersona.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā īpaši pieminēja aizsardzības, enerģētikas un agrārās nozares, kurām būšot laba atdeve pēc kara.

Tikmēr eksperti norādīja, ka Ukrainas ekonomika, neraugoties uz karadarbību, šogad pieaugs par gandrīz 3%. Astoņos mēnešos par 30% līdz 6,2 miljardiem eiro arī pieaudzis Vācijas un Ukrainas tirdzniecības apgrozījums.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.