Spānijas galvaspilsētā vairāk nekā 40 000 cilvēku protestē pret katalāņu separātistu amnestiju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Vairāk nekā 40 000 cilvēku svētdien Madridē protestēja pret iespējamiem premjerministra pienākumu izpildītāja Pedro Sančesa plāniem piešķirt amnestiju katalāņu separātistiem. 

Plīvojot Spānijas karogiem, opozīcijā esošās konservatīvās Tautas partijas atbalstītāji no visas Spānijas devās uz mītiņu Madridē, lai paustu savu neapmierinātību. Sančess, kurš jūlijā vēlēšanās ieņēma otro vietu, varētu palikt amatā, ja iegūs trimdā esošā bijušā Katalonijas līdera Karlesa Pudždemona atbalstu, kura partija kontrolē septiņas vietas parlamentā. 

Pudždemons, kuram Spānijā izdots aresta orderis par mēģinājumu atdalīties no reģiona, ir pieprasījis, lai pret viņa kolēģiem separātistiem tiktu atcelta tiesvedība, ja Sančess vēlas viņa atbalstu. 

Vēlēšanās uzvarējusī Tautas partija uzsvērusi, ka nekad nepiekāpsies prasībām par amnestiju Katalonijas 2017. gada neatkarības referenduma rīkotājiem. Tautas partijas līderis Alberto Nunjess Feiho šonedēļ piedzīvos izšķirošu balsojumu, kurā viņš, visticamāk, tiks noraidīts kā nākamais premjers, un kārta valdības veidošanā būs Sančesam. Viņš arī teicis, ka nekad nepiekritīs prasībām amnestēt 2017. gada neatkarības referenduma organizatorus Katalonijā:

"Krimināllietu atsaukšana pret separātistiem būtu līdzvērtīga amnestijas piešķiršanai apvērsuma rīkotājiem," viņš uzrunāja savus Madridē sanākušos atbalstītājus.

Tikmēr Sančess svētdien sarīkoja savu politisko mītiņu Gavā, netālu no Katalonijas reģionālās galvaspilsētas Barselonas. Uzrunājot cilvēkus, viņš nepieminēja separātistu amnestiju, bet sacīja, ka sociālisti vēlas dziedēt šķelšanos sabiedrībā, ko izraisīja Katalonijā notiekošais.

"Mēs cenšamies pāršķirt lappusi," viņš sacīja atbalstītājiem.

Sančess 2021. gadā jau apžēloja deviņus separātistus, kas tika ieslodzīti par dalību Katalonijas cīņā par neatkarību.

KONTEKSTS: 

Katalonijas valdība 2017. gada oktobrī sarīkoja neatkarības referendumu par spīti Spānijas valdības aizliegumam un tiesu atzinumam, ka tas ir pretrunā konstitūcijai. Vēlāk oktobrī Katalonijas parlaments pasludināja neatkarību, uz ko Madride atbildēja, ieviešot tiešo pārvaldi pār autonomo reģionu un atlaižot tā brīža Katalonijas premjera Karlesa Pudždemona valdību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti