Ukrainas bruņotie spēki Zaporižjas sektorā pie Verbovas ciema ir pārrāvuši tā dēvēto "Surovikina aizsardzības līniju" aptuveni 6 km platumā. Šajā posmā Ukrainas bruņotie spēki vairs neizmanto kājniekus, bet gan turpina uzbrukumu ar bruņutehniku, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" stāstīja Latvijas Zemessardzes štāba operatīvās plānošanas pārvaldes priekšniece, pulkvežleitnante Anita Pizele.
Tāpat viņa norādīja, ka šie panākumi var liecināt par to, ka tālākais pretuzbrukuma temps varētu būt krietni raitāks nekā līdz šim.
"Bet ir jāatcerās, ka šajā posmā ir koncentrēts ļoti liels pretinieka karaspēks, līdz ar to šie uzbrukumi būs ļoti labi jāpiesedz ar artilērijas uguni, jo pirmie mēģinājumi pirms gada ir bijuši neveiksmīgi, bet ukraiņu karaspēks mācās."
Pēdējā laikā arvien vairāk sprādzienu atskan arī pagaidu okupētajā Krimas pussalā.
Uzbrukums pussalai ir labi pārdomāts, jo pirms tā ukraiņu karaspēks Krimā izvietotos okupācijas spēkus padarījis gandrīz aklus un kurlus, iznīcinot dažas pretgaisa aizsardzības sistēmas "S-400" un arī ļoti spēcīgu novērošanas radaru.
Šobrīd, lai veiktu apvienotās operācijas jeb uzbrukumu Krimas pussalai, tur atlikušās novērošanas un pretgaisa aizsardzības sistēmas tiek pārslogotas ar neskaitāmiem mērķiem, stāstīja Pizele:
"Katra (pretgaisa aizsardzības) sistēma var izsekot 30 mērķus. Ja palaiž vairāk nekā 30, šī sistēma nespēj viņus notriekt un tiek pārslogota, un pa mērķiem tiek palaistas spārnotās raķetes."
Eksperte arī norādīja, ka pagaidām nav zināms, vai Krievija uz pagaidu okupēto Krimas pussalu varētu nosūtīt pretgaisa aizsardzības sistēmas. Ukrainas dronu uzbrukumus piedzīvo arī mērķi pašas Krievijas teritorijā – tiek bojāta militārā infrastruktūra, lidlauki, arī naftas bāzes.
"Faktiski visa Krievijas teritorija tiek apdraudēta. Tas ir ļoti mērķtiecīgs darbs, lai šīs pretgaisa aizsardzības sistēmas paliktu tur, kur tās ir, un lai Krima netiktu papildināta ar jaunām sistēmām," skaidroja Pizele.
Vērtējot Ukrainas nesen izvērsto uzbrukumu Krievijas Melnās jūras kara flotes galvenajam štābam Sevastopolē, Pizele teica, ka ļoti svarīga loma te bijusi partizāniem jeb tiem ukraiņiem, kas palikuši pussalā un snieguši Ukrainai vērtīgu izlūkinformāciju.
Tāpat eksperte mudināja pievērst uzmanību tam, ka arvien biežāk ukraiņi militārajiem objektiem uzbrūk tieši dienas laikā jeb tad, tajos ir vairāk personāla un notiek arī augsta līmeņa vadītāju sanāksmes.
"Iepriekšējie uzbrukumi notika pa rezerves štābu, kurš ir iznīcināts un faktiski šāda situācija piespieda okupantus savākties vienīgajā Melnās jūras štābā, kas ir atlicis, un faktiski tajā dienā notika arī uzbrukums šim štābam. Tā bija ļoti veiksmīgi izplānota operācija," vērtēja eksperte.
Zināms, ka ASV solītie "Abrams" tanki Ukrainā jau ir ieradušies. Tie, visticamāk, tiks nosūtīti uz Zaporižjas sektoru, kur tiks iesaistīti karadarbībā iepriekš pārrautajā "Surovikina aizsardzības līnijā". To, kad tieši tanki tur nonāks, Pizele izvairījās minēt, taču prognozēja, ka tas varētu notikt šīs nedēļas laikā.
Tas, kad Ukrainā nonāks solītās raķešu sistēmas ATACMS, pagaidām nav zināms. Pagaidām nav skaidrs arī tas, kāda šīs raķešu sistēmas modifikācija ukraiņiem tiks piegādāta, teica Pizele:
"Ir 300 km darbības rādiusa un 140 km darbības rādiusa [ATACMS]. Pagaidām izskanēja informācija, ka Ukrainai tiks piegādātas tās, kas ir bruņotas ar kasešu munīciju, nevis viena trieciena lādiņu. Šādas raķetes būs grūti izmantot, piemēram, Krimas tilta uzspridzināšanā, bet tās jebkurā gadījumā varēs izmantot objektu un dzīvā spēka iznīcināšanai."
Pagaidām gan par šo jautājumu var tikai spekulēt, piebilda eksperte.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
