Pasažieru prāmis „Estonia”, kas bija ceļā no Tallinas uz Stokholmu, nogrima 1994. gadā Baltijas jūrā netālu no Somijas piekrastes vētras laikā. Dzīvību katastrofā zaudēja 852 cilvēki, bet izdzīvoja vien 137 pasažieri. Pēc katastrofas Zviedrija iebilda prāmja izcelšanai un aizliedza kuģa vraka izpēti. Savukārt Zviedrijas un Igaunijas kuģniecības kompānija, kam piederēja nogrimušais pasažieru prāmis, pēc katastrofas izdzīvojušajiem piekrita kompensācijās izmaksāt 130 miljonus eiro.
Tāpat pēc prāmja nogrimšanas tika izveidota starptautiska izmeklēšanas komisija, kas savu darbu noslēdza ar ziņojumu 1997. gadā. Ziņojumā tika minēts, ka katastrofu izraisījis prāmja atveramā priekšgala bojājums. Tomēr traģēdiju apvij dažādi minējumi par citiem kuģa nogrimšanas iemesliem. Daudzi bojāgājušo radinieki, kuģniecības eksperti un politiķi apgalvojuši, ka prāmis nogrimis pēc sprādziena. Šādai teorijai par labu liecināja arī Zviedrijas atzinums, kurā minēts, ka pirms 25 gadiem ar minēto prāmi vismaz divas reizes transportēts Krievijas militārais aprīkojums.
Tagad, 25 gadus vēlāk, kompensācijas par morālo kaitējumu vairāk nekā 40 miljonu eiro apmērā Francijas tiesā vēlas iegūt gan katastrofā izdzīvojušie, gan bojāgājušo ģimenes locekļi. Vairāk nekā 1000 cilvēki šo summu pieprasījuši no Vācijas kuģubūves uzņēmuma „Meyer Werft” un Francijas sertifikācijas firmas, kas 1994. gadā divas reizes kuģi pārbaudījusi.
Ne kuģubūves uzņēmums, ne sertifikācijas firma līdz šim nav saukti pie atbildības.
Prasītāji tiesā centīsies pierādīt, ka prāmja konstrukcija bijusi bīstama, jo kuģa priekšpusē esošais atvēršanas mehānisms bijis uzstādīts tā, lai ļautu transportlīdzekļiem no kuģa nobraukt pēc iespējas ātrāk.
Kompensāciju pieprasītāju advokāts minējis, ka tiesa nolems, kurš bijis atbildīgs par nolaidību kuģa konstrukcijā. Tomēr Eiropā traģiskākajā miera laika jūras katastrofā izdzīvojušie un bojāgājušo ģimenes locekļi atzinuši, ka cerības uz kompensācijas iegūšanu esot mazas. Viens no pieprasītājiem norādījis, ka izdzīvojušo un bojāgājušo ģimenes locekļu prasības noraidītas vairākkārt, tādēļ viņš necer, ka šī tiesa lems citādāk. Viņš piebilda, ka katastrofa nekad nav tikusi pienācīgi izmeklēta.
Kopumā Parīzes priekšpilsētā esošajā Francijas augstākajā tiesā plānotas divas tiesas sēdes. No tām pirmā notiek jau piektdien, 12. aprīlī, bet otra gaidāma jaunnedēļ. Savukārt galīgais lēmums tiks paziņots jūlijā.
Šī ir pirmā reize, kad tiesa spriedīs par atbildību prāmja nogrimšanā. Francijas tiesību sistēmai šīs lietas nonākšana līdz izskatīšanai prasījusi vairāk nekā 20 gadus.
