Divas nedēļas ilgusī konference draudēja noslēgties bez vienošanās, taču ilgās un brīžiem emocionālās sarunās izdevās rast kopsaucēju. Tomēr daļa valstu nav apmierinātas ar iznākumu.
Ar aplausiem un ovācijām šonakt noslēdzās ANO Klimata konference, taču tas notika gandrīz divas dienas vēlāk, nekā bija paredzēts.
Pasākums ieilga, jo valstis nevarēja vienoties par summu, ko pasaules rūpnieciski attīstītās ekonomikas, tostarp Eiropas Savienība, Amerikas Savienotās Valstis un Japāna, novirzīs siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai un palīdzībai klimata pārmaiņu visvairāk skartajām valstīm.
Attīstības valstis piektdien noraidīja bagāto valstu iesniegto piedāvājumu no 2035. gada ik gadu atvēlēt šiem mērķiem vismaz 250 miljardus dolāru (240 miljardi eiro).
Sestdienas, 23. novembra, pēcpusdienā tika iesniegts jauns priekšlikums, kurā finansējums bija palielināts līdz 300 miljardiem dolāru (288 miljardi eiro) gadā. Taču mazāk attīstītās valstis noraidīja arī šo piedāvājumu un to pārstāvji demonstratīvi pameta sanāksmes norises vietu.
Attīstības valstu grupa G77 un Ķīna paziņoja, ka ik gadu būtu jāatvēl vismaz 500 miljardi dolāru (480 miljardi eiro) nabadzīgo valstu pārejai uz atjaunojamo enerģiju un aizsardzībai pret klimata pārmaiņu sekām – plūdiem, sausumu un citām ar to saistītām dabas katastrofām. Taču bagātās valstis tam nepiekrita.
Pēc tam sekoja vairākas stundas ilgas sarunas aiz slēgtām durvīm, bet aptuveni pulksten 3.00 naktī pēc Baku laika tika paziņots, ka ir panākta vienošanās
par to, ka, sākot ar 2035. gadu, pasaules nabadzīgākās valstis ik gadu saņems 300 miljardus dolāru cīņai pret klimata pārmaiņām.
Vienošanās arī nosprauž par mērķi ik gadu atvēlēt vismaz 1,3 triljonus dolāru (1,25 triljoni eiro) klimata pārmaiņu ierobežošanai, lielāko daļu šī finansējuma piesaistot no privātiem avotiem.
ANO klimata sekretārs Saimons Stīls pēc konferences atzina, ka panāktā vienošanās nav perfekta.
Savukārt attīstības valstu pārstāvji neslēpa sarūgtinājumu. Indijas pārstāve Čandni Raina pārmeta pasaules bagātākajām valstīm skopumu.
"Klimata pārmaiņas visvairāk ietekmē attīstības valstis. Papildu mūsu attīstības prioritātēm mums ir jātiek galā arī ar klimata pārmaiņu radīto papildu spriedzi un krīzēm. Piedāvātā summa ir ārkārtīgi maza. Tā ir niecīga. Ar to nepietiek, lai ļautu īstenot labvēlīgus pasākumus klimata jomā, kas ir nepieciešami mūsu valsts izdzīvošanai un mūsu cilvēku izaugsmei, viņu iztikas līdzekļiem. Un man ar nožēlu ir jāsaka, ka mēs to nevaram pieņemt. Diemžēl šis dokuments nav nekas vairāk kā optiska ilūzija," sacīja Raina.
Savukārt Mazo salu valstu alianses priekšsēdētājs, Samoa vides ministrs Sedriks Šusters sacīja, ka viņam pēc šādas vienošanās būs grūti atgriezties mājās.
