Ukrainas armijas pretuzbrukums austrumos un dienvidos joprojām turpinās. Lai gan atsevišķi analītiķi nopeļ tā gausumu, ziņas par Ukrainas panākumiem pienāk regulāri.

"Jebkurā brīdi var notikt frontes līnijas pārrāvums, un tas var notikt jebkur, jo uzbrukuma darbības notiek desmitiem virzienos. Krievijas fronte var salūzt. Kad esi pārvarējis mīnu laukus, pirmā un otrā ešelona inženierbūves, tad tālāk operatīvā telpa izskatās pavisam citādāk un arī karš izskatīsies pilnīgi citādāk. Un tad mēs varēsim runāt par uzbrukuma finālu," norādīja Podoļaks.

Viņš skaidroja, ka ir trīs faktori, kad varēs pateikt, ka karš tuvojas noslēgumam. Pirmkārt, visiem – Ukrainai un tās partneriem – ir jāsaprot, kādu rezultātu galu galā vēlamies sasniegt.

"Jo, piemēram, ja Ukraina skaidri grib, lai Krievija šo karu zaudē, tad ne visi partneri ir gatavi saprast, ka šāda Krievija turpmāk nevar pastāvēt, es domāju politiski…" pauda Podoļaks.

Otrs parametrs esot sabiedrības noskaņojums. Ukraina ir absolūti psiholoģiski mobilizēta, bet Krievija – tikai daļēji. Proti, Krievijas iedzīvotāji tikai sāk saprast, ka arī viņiem būs jāmaksā cena par šo karu.

Bet trešais faktors ir Rietumu ieroči, un ne tikai tas, kādi ieroči tiek piegādāti, bet arī tas, kādā apmērā. Un pagaidām tas, cik bieži un kādos apmēros ieroči tiek piegādāti, nevarot radīt ļoti lielu spiedienu frontē. Visiem šiem faktoriem, pēc Podoļaka domām, jābūt sinhronizētiem.

Ukrainai svinot Neatkarības dienu, Latvijas Radio vaicāja Podoļakam, ko viņš šajā dienā vēlētos novēlēt Latvijai. Viņš pateicās par Ukrainai sniegto palīdzību, kas ir gan militāra, gan diplomātiska, gan morāla.

"Neatkarība nav abstrakts vārds, tā ir definīcija tam, kas tu esi un uz ko tu esi gatavs, lai paliktu tāds, kāds tu esi. Tas vienmēr ir grūti. Grūti, jo vieglāk vienmēr ir iet uz kādiem kompromisiem, vienošanos, krist ceļos stiprākā priekšā, pieņemt viņa noteikumus un zaudēt savu identitāti. Otrais gads, kurā Ukrainas Neatkarības dienu atzīmējam kara laikā, runā par to, ka zinām, kas mēs esam, kas ir ukraiņi, kāpēc mēs vienmēr eksistēsim kā cilvēces daļa un maksājam par to lielu cenu.

Ukraina šobrīd maksā maksimālu cenu par demokrātiskās pasaules tiesībām būt brīvai," sacīja Podoļaks.

Vienlaikus viņš pauda nožēlu par to, ka ne visi saprot, par ko cīnās Ukraina. Viņaprāt, daudzi domā, ka kaut kur tālu prom norisinās kāds postpadomju republiku nenoregulēto attiecību karš. Taču patiesībā tas ir karš par tiesībām būt tādam, kāds tu vēlies būt. Tikmēr otrā pusē atrodas parasta, klasiska nacistiska impērija, kas atnākusi kādu nospiest uz ceļiem.

Latvijas Radio 4 intervija ar Mihailo Podoļaku krievu valodā: