Prezidents uzsvēra, ka patlaban Vācijas demokrātija pakļauta spiedienam un nostiprinās spēki, kas grib to vājināt un graut. Tie nicinot institūcijas un apvaino un nomelno to pārstāvjus. Vācijas demokrātija esot izdevusies, bet tas nav garantēts uz visiem laikiem.
"Citi to nesargās, tas ir atkarīgs no mums visiem un katra atsevišķi," uzsvēra valsts vadītājs.
Šteinmeiers brīdināja, ka Vācijai priekšā ir skarbi un grūti gadi, un pilsoņiem jāsaprot, ka viņi dzīvo radikāli izmainītā realitātē. Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Eiropā atgriezies nenoteiktības stāvoklis.
Tikmēr vēsturnieki atgādina, ka 1949. gada 23. maijā konstitūcija sākotnēji stājās spēkā kā pārejas risinājums sadalītajā Vācijā, bet jauns pamatlikums tā arī netika izstrādāts.
Dokuments mainīts gandrīz 70 reizes, reaģējot uz pārmaiņām sabiedrībā un ģeopolitiskajā situācijā. Tajā iekļauta atsauce uz Bundesvēru saistībā ar valsts iestāšanos NATO, tiesības uz aizstāvību militāra uzbrukuma gadījumā, normas par ārkārtas situācijām, patvēruma tiesībām un valsts parāda ierobežošanu.
