Čārlza III vizīti bija plānots sākt svētdien vakarā. Nākamās nedēļas sākumā karalis bija iecerējis apmeklēt Francijas galvaspilsētu Parīzi, kā arī Bordo pilsētu. Ceturtdien vakarā pasauli aplidoja dramatiski skati no Bordo, kur nemiernieki bija aizdedzinājuši rātsnama vārtus.
#ReformesDesRetraites L’entrée de la mairie de #Bordeaux en feu pic.twitter.com/i2AffFVGzd
-- Rue89 Bordeaux (@Rue89Bordeaux) March 23, 2023
Čārlzam III šī būtu pirmā oficiālā ārvalstu vizīte kopš stāšanās karaļa amatā pēc mātes Elizabetes II nāves. Pēc viesošanās Francijā viņš plānoja trešdien doties uz Vāciju.
Elizejas pils vēsta, ka Čārlza III vizīte tiks pārcelta uz citu, pēc iespējas ātrāku laiku.
Čārlzs pirms kļūšanas par karali jau vairākkārt ir ticies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Čārlzs kopš 1970. gada Francijā pabijis kopumā 34 vizītēs.
Francijā joprojām turpinās protesti pret pensiju reformu, kas paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 uz 64 gadiem.
Ceturtdien daudzviet notikušas sadursmes starp protestētājiem un drošības spēkiem. Policija pielietoja stekus un asaru gāzi, protestētāji savukārt meta akmeņus un petardes. Ielās sakurināti ugunskuri, degoši atkritumi. Izsisti logi bankām, veikaliem. Kopumā ievainoti vismaz 440 policisti un vismaz 450 cilvēki arestēti.
Visā valstī par kārtību rūpējās vismaz 12 000 policistu. Protestētāju skaits Parīzē un citās pilsētās vakar bija augstāks nekā iepriekšējās protestu dienās. Kopumā vairāk nekā miljons cilvēku piedalījušies protestos.
Parīzē tie bijuši teju 120 000 cilvēku; tas ir lielākais skaits cilvēku, kas kopš janvāra ir protestējuši Parīzē.
Piektdien protesti nav rimušies un tikai pieņemas spēkā. Parīzes ielās varēja redzēt sadegušas atkritumu tvertnes, izsistus logus, bojātus reklāmu stendus un apzīmētas ēku sienas. Joprojām notiek demonstrantu sadursmes ar policiju.
Francijas premjere Elizabete Borna uzsvērusi, ka sava viedokļa izrādīšana un došanās demonstrācijās ir pilnīgi normāla, tomēr vardarbības un iznīcības sēšana ir pilnīgi nepieņemama.
KONTEKSTS:
Francijas centriskā valdība vēlas paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem, kā arī pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai. Turklāt iecerēts likvidēt atsevišķu profesiju pensiju privilēģijas.
Valdība norāda, ka reforma ir nepieciešama, jo pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga un tuvākajā laikā tai draud deficīts.
Šī reforma ir ļoti nepopulāra – pret to iebilst gan sabiedrība, gan arī opozīcijas partijas. Visas lielākās valsts arodbiedrības bija sarīkojušas streikus, notika arī vērienīgi protesti.
Valdība, izmantojot pretrunīgi vērtēto konstitūcijas normu, izšķīrās nepopulāro likumprojektu par pensiju sistēmas reformu apstiprināt ar dekrētu, atsakoties no balsojuma Nacionālajā sapulcē. Tas izsaucis gan parlamenta deputātu, gan sabiedrības sašutumu, tomēr valdība izturēja pēc tam ierosināto neuzticības balsojumu.
