ASV vadītais karagājiens uz Irāku 2003. gadā sākās toreizējā ASV prezidenta Džordža V. Buša vadībā un notika pēc pēc 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukuma ASV, kas izdzēsa 3000 cilvēku dzīvību. Buša valdība nesekmīgi centās atrast saikni starp "Al Qaeda" teroristiem un Huseina režīmu.
Skeptiķi gan sprieda, ka patiesais kara iemesls ir ASV vēlme piekļūt Irākas naftas krājumiem, kā arī Džordža V. Buša vēlme pabeigt sava tēva nepabeigto misiju (1991. gadā, kad ASV prezidents bija Džordžs Bušs seniors, ASV vadītie spēki Līča karā sakāva Irākas armiju un piespieda aizvākties no okupētās Kuveitas, taču Irākas diktators Huseins saglabāja savu posteni).
Lai atrastu ieganstu jaunam iebrukumam Irākā, Bušs juniors un viņa valdība apgalvoja, ka Huseina režīms slēpj masu iznīcināšanas ieročus.
Pēc iebrukuma Irākā koalīcija šādus ieročus neatrada, un vēlāk Buša izveidotā masu iznīcināšanas ieroču komisija savā ziņojumā atzina, ka šo ieroču meklēšanas fiasko bija viena no publiskākajām un postošākajām izlūkošanas neveiksmēm mūslaiku Amerikas vēsturē.
Dažas nedēļas pēc iebrukuma, 2003. gada maijā, Bušs paziņoja, ka misija ir izpildīta. Lielākās kaujas operācijas beigušās. Taču sekoja ilgs haosa un vardarbības periods. ASV un Lielbritānijas karavīri Irākā pavadīja vēl astoņus gadus.
Pēc ASV vadīto spēku aiziešanas no Irākas politisko satricinājumu un stabilitātes trūkumu valstī izmantoja teroristiskais kaujinieku grupējums "Islāma valsts".
"Neviens mūs neaizsargāja. Tas bija iemesls, kāpēc tūkstošiem cilvēku tika nolaupīti un tūkstošiem tika nogalināti. Un simtiem tūkstošu tika pārvietoti," stāsta irākiešu aktīvists Farhads Barakats Jazidi.
20 gadu pēc Huseina režīma gāšanas Irākā svinībām iemeslu ir maz. Irākieši uzsver, ka ar iebrukumu nekas netika atrisināts.
"20 gadu laikā Irākā nekas netika sasniegts, sākot no ielu bruģēšanas un beidzot ar celtniecību. Irākā nekas netika darīts. Cilvēks nejūtas droši, dodoties mājās, vai viņš mirs vai izdzīvos, to viņš nevar zināt," stāsta restorāna īpašnieks Abu Alī.
Iebrukums bija izraisījis haosu. ASV centienus ieviest Irākā liberālo demokrātiju drīz vien izjauca vardarbība un asiņainas cīņas šiītu un sunnītu grupējumu starpā.
"Nekas netika panākts, un situācija ir kļuvusi sliktāka. Demokrātija Irākā ir tikai izrādīšanās, tā nav īsta," spriež pensionēts aktieris Adnans Šalašs.
"Es uzskatu vārdu "demokrātija" par ķecerīgu terminu, jo lielākā daļa no mums nezina, kas ir demokrātija. Daži cilvēki demokrātiju definē kā brīvību un to izmanto, lai darītu visu, ko vēlas. Demokrātija ir vārds, kuru vairums cilvēku nesaprot," secina inženieris Muhammeds Abass.
Pašlaik trešdaļa Irākas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, sabiedriskie pakalpojumi lielākoties netiek nodrošināti, un daudzi ar naftu bagātajā valstī dzīvo bez elektrības. Korupcija ir plaši izplatīta.
Līdz brīdim, kad 2011. gadā lielākā daļa ASV karavīru atstāja Irāku, karš bija prasījis vairāk nekā 100 000 Irākas civiliedzīvotāju dzīvību.