ASV militārie ražotāji nesēž mierā
Lai gan vienošanās par ASV finansiālo atbalstu netiks pieņemta šogad, ASV bruņojuma ražošanas industrija nesēž mierā un turpina izdarīt spiedienu uz valdību, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesus nākamajā gadā.
"Amerikas bruņojuma ražotāju, militāro ražotāju vidū ir liela mobilizācija par to, ka vajag atbalstu Ukrainai. Daudzi lielie ražotāji cenšas izveidot vai jau attīsta un ir pat jau izveidojuši kopuzņēmumus un kopražošanu Ukrainā pirms kara un arī tagad. Daudzi lielie [uzņēmumi], kuri nekad nav darbojušies Ukrainā, skatās, kā viņi varētu šobrīd tur vērt vaļā jaunas ražotnes vai remontēt visu iespējamo ekipējumu un savus ražojumus arī Ukrainā," stāstīja Bērziņa.
Aizsardzības sektorā ir liels stimuls kaut ko darīt Ukrainas labā, bet uzņēmēji skaidri likuši saprast – viņi neko īsti nevar iesākt uzreiz. Lai uzsāktu veidot jaunas ražotnes Ukrainā, ir nepieciešami vismaz 12 mēneši.
"Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka 2024. gads ir ārkārtīgi svarīgs, un tieši 2024. gadā Amerikai būtu jāturpina ieguldīt, cik vien iespējams, Ukrainas aizsardzībā, lai pēc tam, 2025. gadā, varētu būt pavisam cita aina.
2025. gadā Ukrainā varētu jau ļoti daudz ražot to, kas Ukrainai ir nepieciešams, un nebūtu šīs vajadzības ik pēc pāris mēnešiem atkal celt jautājumus par to, kā Ukrainai iet, kas Ukrainai vēl vajadzīgs un kas no ASV būtu jāsūta, bet līdz tam 2025. gadam ir jānokļūst," skaidroja Bērziņa.
Militārie ražotāji izdara spiedienu uz Vašingtonu, ka nākamais gads ir izšķirošs, ka šajā momentā nevar piekāpties, nogurt un pateikt – neizdevās un viss.
"Šis nav pareizais brīdis visu nobremzēt un padoties, nē, vismaz gadu [Ukraina] vēl ir ārkārtīgi jāatbalsta, lai 2025. gadā būtu pavisam cita realitāte un Ukrainai lielāka patstāvība," uzsvēra Bērziņa.
Putina mērķis – radīt neskaidrību
Pēc tam, kad Dānija un Somija pagājušajā nedēļā parakstīja īpašu vienošanos ar ASV par pieeju to militārajām bāzēm, Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis, ka Krievijai NATO nemaz tā neinteresē – "ko viņi tur bruņojas, mēs tur tāpat nebruksim iekšā".
Vienlaikus Putins arī pirms iebrukuma Ukrainā klāstīja, ka nekur negrasās iebrukt. Kā tulkot viņa jaunākos izteicienus? Daudzi eksperti tajos saskata pretējo – reālus draudus.
"Putins bieži melo, un Putina mērķis ir radīt neskaidrību. Putins vēlas samazināt ieguldījumus aizsardzībā visās NATO valstīs, un tāpēc viņam ir izdevīgi teikt – nē, nē, mēs jau neko netaisāmies darīt.
Tāpēc tas, ka Putins saka, ka neko netaisoties, tas nenozīmē, ka tiešām netaisās. Tas nozīmē, ka viņš vēlas, lai Rietumos domātu, ka viņš netaisās uzbrukt. Tā viņš cenšas iegūt stratēģisko un laika priekšroku Krievijas interesēm un tālākām imperiālām ambīcijām," analizēja Bērziņa.
Jātur acis vaļā
Putina teiktajam, protams, nevar uzticēties. Viņa interesēs, piemēram, Somijas gadījumā, ir radīt neapmierinātību sabiedrības līmenī ar valdību, kura pietuvinās Amerikai, kura ir daļa no NATO, kura slēdz vienošanās par militārajām bāzēm un tā tālāk.
"Putina mērķis ir parādīt sabiedrībai, ka tas nemaz nebūtu nepieciešams, ka šie ir nevajadzīgi un pat kļūdaini lēmumi, ko valdība pieņem, ka viss jau būs labi, un nemaz to nevajadzēja darīt. Tas rada nesaskaņas un spiedienu valsts iekšienē, kas, protams, Putinam nāk par labu. Ja valsts nav sagatavojusies, ar to ir daudz vieglāk manipulēt," norādīja Bērziņa.
Drošības politikas eksperte uzsvēra, ka šo Putina izteikumu dēļ panika nav jāceļ, vienkārši ir jāturpina darīt viss, ko šobrīd esam iesākuši darīt, – jātur acis vaļā un jāiegulda savā aizsardzībā.
Melnā jūra ukraiņu kontrolē
Tikmēr ir arī pozitīvas ziņas – izskatās, ka Ukraina pavisam drīz varētu noslēgt vienošanos ar Apvienoto Karalisti par tās palīdzību Melnās jūras kontrolēšanā.
"Ja skatās, kas ir bijis lielākais Ukrainas veiksmes stāsts pēdējā pusgadā, bet varbūt arī visā šajā gadā, tad Ukrainai ir izdevies atbrīvot Melno jūru saviem kuģiem, nodrošināt savu jūras teritoriju un veikt eksportu par spīti tam, ka Krievijas milzīgā kara flote ir tur bijusi un ka pirms gada nebija cerību, ka Krievijas kara floti kaut kā varētu ierobežot," skaidroja Bērziņa.
Ukrainai ir izdevies aizstumt Krievijas floti prom no savām robežām, un tas ir panākums, ko novērtē arī starptautiski.
"Lēmums no Lielbritānijas puses turpināt ar jūras spēkiem atbalstīt, turpināt nodrošināt Ukrainas un arī NATO dalībvalstu lomu Melnajā jūrā ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo tas nodrošinās un nākotnē nostiprinās tos ieguvumus, kurus esam redzējuši šajā gadā Ukrainā," uzsvēra Bērziņa.
