"Kontekstā ar atteikšanos no padomju pagātnes Baltijā tiek nojaukti pieminekļi un pārdēvētas ielas, kas attiecas ne tikai uz PSRS, bet arī cariskās Krievijas periodu.
Apdraudēts ir arī mūsu kultūras mantojums. Tas ir zaimojoši, amorāli un pretlikumīgi," apgalvo Zaharova.
Viņa norāda, ka pagājušogad Latvijā nojaukti vairāk nekā 120 padomju karavīru pieminekļu, bet pašlaik Saeimā tiek izskatīts ierosinājums nojaukt visus atlikušos, arī tos, kas uzcelti virs padomju karavīru apbedījumu vietām. Igaunijā nojaukti vairāk nekā 60 pieminekļu, bet Lietuvā nojauca ap 30 pieminekļu.
"Tas ir revanšisms. Tikai tā es varu raksturot Viļņas, Rīgas un Tallinas rīcību. Tas zaimo Otrā pasaules kara upuru piemiņu un pazemo Baltijā dzīvojošos krievvalodīgos tautiešus," uzskata Kremļa propagandas pārstāve.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvei arīdzan tika prasīts komentārs par neseno ECT spriedumu, kas nekonstatēja pārkāpumus Latvijā 2018. gadā īstenotajā mazākumtautību skolu reformā. Šī reforma palielināja latviešu valodas īpatsvaru mazākumtautību pamatskolās un vidusskolās. Jaunāko reformu – ar pilnīgu pāreju uz latviešu valodu – ECT nevērtēja.
Kā zināms, Krievija pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā izstājās no Eiropas Padomes un vairs nepakļaujas ECT jurisdikcijai, bet tas nav kavējis Kremļa propagandu kritizēt ECT spriedumus.
Zaharova apgalvo, ka ECT spriedumiem jau sen vairs neesot nekā kopīga ar taisnīguma principiem; tā vietā šis orgāns pildot savu Eiropas Savienības saimnieku rīkojumu – "noliegt visu, kas saistīts ar Krieviju, krievu valodu un kultūru".
💬 М.В.#Захарова: Потакая дискриминационной политике латвийских властей и закрывая глаза на очевидные нарушения прав русскоязычного населения Латвии, страсбургские бюрократы становятся соучастниками этого вопиющего беззакония.
— МИД России 🇷🇺 (@MID_RF) November 23, 2023
🔗 https://t.co/GdHXrksGFq pic.twitter.com/KkzPPnNZPA
Zaharova atkārto Krievijas propagandas apgalvojumus, ka Latvijā veiktā mazākumtautību skolu reforma diskriminē nacionālās minoritātes un liek šķēršļus viņu integrācijai.
"Lielākā daļa pašu skolēnu, saskaņā ar aptauju datiem, uzskata krievu valodu par savas konkurētspējas palielināšanas instrumentu, kas paver darba iespējas daudzās pasaules valstīs," apgalvo Zaharova.
"Taču Eiropas struktūras turpina pievērt acis uz to visu: pie viņu Rietumu kuratoriem rusofobija tagad ir modē," pavēstīja Zaharova.
