Laikraksts atsaucās uz vairākiem avotiem, bet nesniedza pārliecinošus pierādījumus saviem apgalvojumiem.
Darja Dugina gāja bojā 2022. gada augustā automašīnas sprādzienā netālu no Maskavas. "Washington Post" apgalvo, ka to organizēja Ukrainas Drošības dienests un tā mērķis bijis pats Aleksandrs Dugins, bet viņa meita gājusi bojā nejaušības rezultātā. Spridzekļa sastāvdaļas Krievijā esot kontrabandas ceļā ievedusi kāda Ukrainas pilsone, kura neilgi pēc sprādziena kopā ar meitu pametusi valsti. Kijiva noliedz, ka būtu iesaistīta Duginas slepkavībā.
"Washington Post" vēsta, ka Ukrainas Drošības dienests, citi Ukrainas specdienesti un Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde veikusi vēl vairākas citas skaļas speciālās operācijas – uzbrukumus Krimas tiltam, Krievijas kuģiem Melnajā jūrā un dronu uzlidojumus Kremlim.
Laikraksts apgalvo, ka pēdējo 20 mēnešu laikā Ukrainas Drošības dienests un citi speciālie dienesti ir veikuši desmitiem Krievijas amatpersonu, militārpersonu un kolaborantu likvidāciju okupētajās teritorijās.
Rakstā teikts, ka Ukrainas specvienības, kas veica šīs operācijas, tika izveidotas kopš 2015. gada sadarbībā ar ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldi (CIP) un ar ASV finansējumu.
"Washington Post" avoti starp ASV amatpersonām atzīst CIP un Ukrainas Drošības dienesta ciešo sadarbību, taču noliedz ASV specdienestu iesaisti operācijās, kuru mērķis bija nogalināt Krievijas pilsoņus.
Ukrainas iestādes pagaidām nav komentējušas "Washington Post" rakstu. Tomēr, gatavojot sižetu, žurnālisti sazinājās ar Ukrainas Drošības dienesta vadītāju Vasiļu Maļuku, kurš apgalvoja, ka visi dienesta veiktie triecieni mērķiem ir pilnīgi likumīgi. "Taisnīgs sods piemeklēs visus nodevējus, kara noziedzniekus un kolaborantus," sacījis Maļuks.