Orbāna biroja vadītājs: Ungārija neaizturētu Putinu SKT aresta ordera dēļ

Ungārija neaizturētu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pamatojoties uz Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) aresta orderi, ja viņš ierastos Ungārijā, ceturtdien paziņojis Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna biroja vadītājs Gergejs Gujāšs.

Starptautiskās Krimināltiesas pirms nedēļas paziņoja, ka izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju.

Orbāna biroja vadītājs sacīja, ka Starptautiskās Krimināltiesas orderis Ungārijai nav tiesiski saistošs, lai gan Ungārija ir Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalsts.

"Tā kā SKT statūti Ungārijā nav izsludināti, mēs varam atsaukties uz Ungārijas likumu, un uz tā pamata mēs nevaram aizturēt Krievijas prezidentu," preses konferencē Budapeštā sacīja Gujāšs.

Ungārija parakstīja Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus 1999. gadā un ratificēja tos 2001. gadā, kad Orbāns pirmo reizi atradās premjerministra amatā.

Taču Gujāšs skaidroja, ka šie statūti nav oficiāli iestrādāti Ungārijas likumos, jo tas būtu pretrunā ar konstitūciju. Viņš piebilda, ka nedz ASV, nedz Krievija neatzīst Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju.

Budapešta ir atteikusies komentēt Starptautiskās Krimināltiesas orderi Putina arestam, bet Gujāšs izteicās, ka tas neesot pats labākais lēmums.

Tas vairāk bija solis eskalācijas, nevis miera virzienā, sacīja Orbāna biroja vadītājs.

Orbāns ir izpelnījies citu Eiropas Savienības (ES) valstu kritiku par ieroču nesūtīšanu Ukrainai, viņš arī neatbalsta sankciju piemērošanu Krievijai un ir aicinājis organizēt miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju.

Savukārt speciālo uzdevumu vēstnieks Māris Riekstiņš, kurš bijis arī Latvijas vēstnieks Krievijā, intervijā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" apšaubīja iespēju, ka Putins varētu doties vizītē uz kādu valsti, kas akceptē SKT jurisdikciju: "Tā būtu bravūrīga vai nepārdomāta rīcība. Bet izslēgt mēs neko nevaram."

Attiecībā uz Orbāna biroja vadītāja izteikumiem Riekstiņš sacīja – valstu pārstāvji jau var izteikt savus viedokļus. "Te ir jautājums par to, kā kurā valstī tiks aplūkots jautājums, cik tālu šīs tiesas izsniegtais orderis ir samērojams vai pretnostatāms tradicionāli pastāvošajai imunitātei, kas ir garantēta trešo valstu vadītājiem," sacīja diplomāts.

Vienlaikus viņš norādīja, ka SKT orderis ir skaidrs signāls, ka pārmetumi par Krievijas spēku īstenotajiem kara noziegumiem Ukrainā ir nopietni. Viņaprāt, pārskatāmā nākotnē to valstu vadītājiem, kuriem bija paredzēta tikšanās vai sazvanīšanās ar Putinu vai citām Krievijas amatpersonām, būs jāpārdomā šāds solis.

KONTEKSTS:

Starptautiskā Krimināltiesa, kas atrodas Nīderlandes pilsētā Hāgā, 17. martā izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju.

ANO izmeklētāji paziņoja, ka Krievijas veiktā ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana un deportēšana uz tās kontrolē esošajiem apgabaliem pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības un ir kara noziegums. Saskaņā ar Ukrainas datiem uz Krieviju ir deportēts vismaz 16 221 ukraiņu bērns, bet patiesais skaitlis varētu būt arī krietni lielāks.

Putina arestēšana un izdošana Starptautiskajai Krimināltiesai ir maz ticama, bet tiesas izdotais aresta orderis varētu sašaurināt Putina iespējas ceļot, liedzot viņam apmeklēt valstis, kas atzīst Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti