Netanjahu ir kļuvis par pirmo demokrātiskas valsts vadītāju, pret kuru ir vērsusies SKT. Līdz ar to viņš ir pievienojies Krievijas vadītājam Vladimiram Putinam un bijušajam Lībijas diktatoram Muammaram Kadāfi.
Netanjahu to nosauca par Izraēlai naidīgu rīcību, bet tas neatturēšot viņu turpināt aizsargāt savu valsti.
"Šī ir melna diena tautu vēsturē. Starptautiskā Krimināltiesa, kas tika izveidota, lai aizsargātu cilvēci, šodien ir kļuvusi par cilvēces ienaidnieku. Tas ir morāls bankrots. Tas pārkāpj demokrātisko valstu dabiskās tiesības aizstāvēties pret slepkavniecisku terorismu," sacīja Netanjahu.
Arī Izraēlas tuvākais sabiedrotais – Amerikas Savienotās Valstis (ASV) – kritizēja SKT lēmumu.
ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka SKT ir rīkojusies "apkaunojoši". Baidens uzskata, ka nedrīkst likt vienlīdzības zīmi starp Izraēlu un "Hamās".
Savukārt jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Tramapa izraudzītais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Volcs paziņoja, ka janvārī, kad amatā stāsies Tramps, ir sagaidāma "spēcīga reakcija" uz SKT "antisemītiskajiem aizspriedumiem".
Argentīnas prezidents Havjers Milejs paziņoja, ka SKT ir ignorējusi Izraēlas likumīgās tiesības uz pašaizsardzību pret nepārtrauktiem teroristu uzbrukumiem.
Turpretī Eiropas Savienības (ES) ārlietu vadītājs Žuzeps Borels, kurš ir pazīstams ar saviem kritiskajiem izteikumiem par Netanjahu, paziņoja, ka ir jāciena SKT lēmums.
Borels uzsvēra, ka lēmums ir saistošs visām Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalstīm, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurām ir pienākums izpildīt šo tiesas lēmumu.
Vairākas ES dalībvalstis ir paziņojušas, ka apņemas pildīt SKT lēmumu, taču ir izskanējuši arī kritiski viedokļi. Bloka prezidējošās dalībvalsts Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto paziņoja, ka SKT ir pielīdzinājusi Izraēlas vadītājus "Hamās" līderiem, bet Ungārijas premjers Viktors Orbāns šodien paziņoja, ka uzaicinās vizītē Netanjahu un ignorēs SKT izdoto aresta orderi.
Analītiķis Džons Altermans norādīja, ka SKT lēmums radīs vēl lielāku sašķeltību starptautiskajā sabiedrībā attiecībā uz karu Tuvajos Austrumos.
"Noteikti ir daudz cilvēku un daudz valstu, kas uzskata, ka Izraēla šajā karā ir rīkojusies briesmīgi. Viņi tagad var teikt, ka ir starptautiska tiesa, kas piekrīt mums, ka Netanjahu rīcība ir noziedzīga un ka pret viņu ir jāuzsāk kriminālvajāšana. Tie, kas atbalsta Izraēlu, to uzskata par apstiprinājumu Izraēlas kritikai, ka visi ir noskaņoti pret Izraēlu, ka starptautiskajās iestādēs valda dziļš antisemītisms. Tas drīzāk polarizē situāciju, nevis konstruktīvi maina situāciju," Altermans sacīja telekanālam "CBS News".
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu "Hamās". Līdz šim Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Benjamina Netanjahu vadītā valdība apņēmusies turpināt cīņu par "Hamās" likvidēšanu Gazas joslā.
2024. gada 17.oktobrī Izraēla pavēstīja, ka nogalinājusi 7. oktobra slaktiņa vaininieku, "Hamās" līderi Jahju Sinvaru, taču karadarbība Gazas joslā ar to neapstājās.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
