ASV un militārie analītiķi līdz šim atspēkojuši Kijivas sākotnējos paziņojumus, ka Maskava uzbrukusi Dnipro pilsētai ar starpkontinentālo ballistisko raķeti, kas spēj nest kodolieročus.

Starpkontinentālās ballistiskās raķetes (ICBM), kā liecina pats nosaukums, var izšaut no viena kontinenta pret otru. To darbības rādiuss ir vismaz 5500 kilometri.

Savukārt vidēja darbības rādiusa raķetes parasti var izšaut pret mērķi, kas atrodas 3000 līdz 5500 kilometru attālumā. Tas gan ir pietiekami liels darbības rādiuss, lai īstenotu Putina draudus uzbrukt Rietumiem.

Kremļa saimnieks ceturtdienas vakarā pavēstīja, ka Krievija ir izmēģinājusi vienu no savām "jaunākajām vidēja darbības rādiusa raķešu sistēmām kaujas apstākļos". Tāpat viņš uzsvēra, ka ballistiskā raķete nebija aprīkota ar kodolgalviņu.

Kremļa saimnieks arī dižojās, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas šādas raķetes nevarot notriekt, jo tās lido ar ātrumu 2,5 līdz 3 kilometri sekundē.

Bet Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Maskava bija informējusi ASV par raķetes palaišanu pusstundu pirms tās izšaušanas, izmantojot automātisko kodoldrošības deeskalācijas karsto līniju. Viņa teikto citēja arī Kremļa propagandas mediji.

ASV militārie spēki paziņoja, ka "Orešņik" raķetes konstrukcija ir balstīta uz Krievijas tālas darbības rādiusa starpkontinentālās ballistiskās raķetes "RS-26 Rubež" konstrukciju.

ASV un Apvienotās Karalistes avoti norādīja, ka, viņuprāt, uz Dnipro izšautā raķete bija eksperimentāla vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete (IRBM), kas spēj nest gan parastos lādiņus, gan kodolgalviņas.

"To noteikti varētu pārveidot, lai tā varētu nest dažāda veida konvencionālās vai kodolgalviņas," sacīja Pentagona pārstāve Sabrina Singa. Viņa arī teica, ka Pentagons jauno raķeti dēvē par "eksperimentālu", jo šī ir pirmā reize, kad to izmanto kaujas laukā.

Tās teorētiskais darbības rādiuss nepārsniedz 5500 km, kas ir pietiekami, lai sasniegtu Eiropu no tās vietas, kur to izšāva Krievijas dienvidrietumos, bet tā nevarētu sasniegt, piemēram, ASV.

Neraugoties uz sākotnējām neskaidrībām par izšautās raķetes raksturu, ir skaidrs, ka trieciens Dnipro bija neparasts un tā mērķis bija piesaistīt Kijivas un tās sabiedroto uzmanību.

"Šis bija bezprecedenta gadījums, tā ir vairāk pat politiska nekā militāra rīcība. Šī uzbrukuma rentabilitātes koeficients ir nulle," sacīja Francijas Starptautisko attiecību institūta pētniece Heloīze Feja.

Lai arī tā ir pirmā šajā karā Krievijas izšautā raķete, kuras darbības rādiuss pārsniedz 2000 kilometru, notikušais būtiski nemainīs situāciju operatīvajā līmenī, viņa teica. Ir skaidrs, ka šīs raķetes ir ļoti dārgas un Krievijai tādu nav daudz, norādīja pētniece.

Vietējās varasiestādes paziņoja, ka Dnipro pilsētā tika bojāts kāds infrastruktūras objekts un divi civiliedzīvotāji tika ievainoti.

Britu aizsardzības analītikas uzņēmuma "Janes" pārstāvis Niks Brauns pauda, ka šīs raķetes izmantošana bija kā vēstījums vai drīzāk brīdinājums [Rietumiem un Ukrainai] – ļoti dārgs un potenciāli bīstams veids, kā Krievijai "pazibināt savu zobenu".

"Tas ir vēl viens Krievijas neapdomīgas rīcības piemērs, kas tikai stiprina mūsu apņēmību atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," jau ceturtdien pavēstīja Lielbritānijas premjera Kīra Stārmera preses pārstāvis.

Tikmēr NATO preses pārstāve Fara Dahlalla sacīja, ka Krievijas izšautā raķete "nemainīs konflikta gaitu un neatturēs" ASV vadīto aizsardzības aliansi no atbalsta Ukrainai.

Spriedze starp Maskavu un Kijivas sabiedrotajiem Rietumos pieaug jau kopš otrdienas, kad Ukrainas spēki, saņēmuši atļauju no Vašingtonas, ar Rietumu piegādātajiem tālās darbības ieročiem uzbruka militāriem mērķiem Krievijas teritorijā.

Tāpat ASV drīzumā nodrošināšot Ukrainu ar kājnieku mīnām, lai nostiprinātu tās aizsardzību pret Krievijas spēkiem.

Otrdien Krievijas vadonis Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, ar ko pazemina kodolieroču izmantošanas slieksni, un Rietumu lielvalstis šo rīcību nosodīja kā bezatbildīgu.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. 

2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.

Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.

2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.

Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu.