16 punktiņi, kas sastājas rindā un krīt automātisko ieroču šāvienu zalves laikā... Tas redzams oktobra sākumā Krievijas armijas no drona uzņemtajā video. Uzmanīgāk aplūkojot, redzams, ka punktiņi ir cilvēki – tie ir atbruņoti ukraiņu karavīri, kas pēc saņemšanas gūstā tiek nošauti, pārkāpjot visas starptautiski pieņemtās kara normas un cilvēktiesības.

Pēdējā laikā reģistrēti vairāki karagūstekņu nogalināšanas gadījumi

Karagūstekņu nogalināšanu un notikušā filmēšanu Krievija pēdējā laikā pastiprinājusi. Pagājušās nedēļas izskaņā – 18. oktobrī – Doneckas apgabala Pokrovskas rajonā nogalināti divi atbruņoti ukraiņu karagūstekņi, 10. oktobrī Kurskas apgabalā nošauti gūstā saņemti deviņi ukraiņu karavīri, pirms tam vēl virkne ukraiņu karagūstekņu nošauti vai sakropļoti. Ir bijuši arī video ar nogrieztām karavīru galvām, viens gūsteknis nogalināts ar zobenu.

Visas šīs Krievijas karaspēka zvērības Ukraina fiksē un izmeklē kā kara noziegumus. Ukrainas Ģenerālprokuratūrā šobrīd tiek izmeklētas 38 krimināllietas par kopumā 93 ukraiņu karagūstekņu nogalināšanu.

Kā nesen intervijā Ukrainas sabiedriskajam medijam "Suspilne" atzina Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins, šī prakse nogalināt karagūstekņus kļūst arvien izplatītāka.

"80% šo krimināllietu ir reģistrētas 2024. gadā. Tas liecina par agresorvalsts tendenci uz demonstratīviem starptautisko cilvēkttiesību pārkāpumiem – nogalinot mūsu karavīrus, tajā skaitā karagūstekņus. Tas notiek ne tikai teritorijās, kas ir pietuvinātas karadarbībai, tas notiek arī īslaicīgi okupētajās teritorijās. Tā ir sistēmiska politika," secina Kostins.

Absolūts barbarisms

Kā norāda ģenerālprokurors, izmeklējot šīs krimināllietas, daļā jau ir identificēti slepkavību izpildītāji un sešiem Krievijas karavīriem Ukrainā aizmuguriski ir celta apsūdzība. Savukārt divi Krievijas karavīri jau aizmuguriski notiesāti uz mūžu. Taču, visticamāk, vainīgie vismaz tuvākajā laikā nenonāks aiz restēm, tāpēc Ukrainas amatpersonas lūdz starptautiskās sabiedrības palīdzību.

Pēc karagūstekņu masu slaktiņa Pokrovskas apkaimē Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha vērsās pie starptautiskās sabiedrības ar aicinājumu rīkoties.

"Krievijas nežēlīgā izturēšanās pret Ukrainas karagūstekņiem ir absolūts barbarisms, rupjš starptautisko cilvēktiesību, likumu un kara paražu pārkāpums," uzsvēra Sibiha.

Krievija zvērīgi izturas ne vien pret kara laukā paņemtajiem gūstekņiem, bet arī tiem, kurus aizved iekšzemē kā gūstā esošas personas. Tur Krievijas varas iestādes pakļauj Ukrainas karagūstekņus plaši izplatītai un sistemātiskai spīdzināšanai visos gūsta posmos, teikts ANO Cilvēktiesību komisāra biroja ziņojumā, kas publicēts 1. oktobrī.

Ukraina cer uz starptautiskās sabiedrības palīdzību

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šajās dienās arī izplatījis aicinājumu starptautiskajai sabiedrībai, kam cilvēka dzīvība ir vērtība, izdarīt visu nepieciešamo, lai atbrīvotu Krievijas gūstā esošos.

"Tūkstošiem ukraiņu, kurus Krievija nelikumīgi tur savos cietumos un aizturēšanas vietās – viņi piedzīvo necilvēcīgu spīdzīnāšanu, pazemošanu un badu. Gandrīz visiem, kurus Ukrainai izdevies atgūt, nepieciešama ilgstoša rehabilitācija un ārstēšana," teikts Ukrainas prezidenta biroja paziņojumā.

"Mūsu ukraiņu bērnus Krievija izzog un tur tālu no mājām un tuviniekiem. Viņiem māca ienīst, gatavo karam un spiež turēt rokās ieročus. Mēs cīnāmies par katru no viņiem."

Šobrīd no gūsta Ukrainai izdevies atgūt 3767 cilvēkus, bet gūstā joprojām atrodas tūkstošiem cilvēku. Ukraiņiem pašiem šobrīd ir sarežģīti pārliecināt agresorvalsti par šo cilvēku atdošanu, tāpēc tiek uzrunāta starptautiskā sabiedrība, aicinot iesaistīties un palīdzēt atgūt gan karagūstekņus, gan civilos iedzīvotājus, kas prettiesiski tiek turēti gūstā, gan arī nelikumīgi izvestos bērnus. Īpaši lielas cerības ukraiņi liek uz Vatikānu un pāvestu Francisku, kurš jau ne reizi vien ir palīdzējis šajā misijā.