Panorāma

Atzīmē Cēsu kauju 105. gadadienu

Panorāma

LTV Donbasā: Ukrainas karavīri notur Krievijas spiedienu

Krievija ar aviobumbām uzbrukusi Harkivai

Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti

Krievija ar aviobumbām uzbrukusi Ukrainas otrai lielākajai pilsētai Harkivai. Uzbrukumā nogalināti trīs cilvēki un vismaz 56 ievainoti.

Triecienā cieta dzīvojamā ēka, kurai sagruvusi fasāde un sprādzienā radīta bedre tai blakus. Glābēji joprojām strādā pie gruvešu novākšanas.

Cietušo vidū ir trīs bērni, un amatpersonas ziņoja, ka vismaz četru ievainoto cilvēku stāvoklis ir ļoti smags.

Šo Krievijas teroru ir jāaptur un to var apturēt – tā izteicies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka jālikvidē ienaidnieka pozīcijas valsts pierobežā.

"Mums ir vajadzīgi stingri lēmumi no mūsu partneriem, lai mēs varētu iznīcināt krievu teroristus un Krievijas kaujas lidmašīnas tur, kur tās atrodas," sacīja Zelenskis.

Harkivas mērs Ihors Terehovs norādīja, ka pilsētas centram trāpījušas vadāmās aviobumbas: "Trāpīja dzīvojamai ēkai – šeit nav nekādas militārās infrastruktūras. Tā ir Krievijas apzināta taktika – nogalināt Harkivas iedzīvotājus. Kopumā pilsētai trāpīja vismaz četras bumbas."

Krievija pēdējā laikā arvien biežāk uzbrukumos izmanto vadāmās bumbas. Ukrainas aizsardzības ministrs maijā norādīja, ka Krievija kopš pilna mēroga iebrukuma virs Ukrainas nometusi vismaz 10 000 šādu bumbu.

Krievijas karaspēks 10. maijā sāka ofensīvu Harkivas apgabalā un panācis lielākos teritoriālos ieguvumus Ukrainā kopš 2022. gada beigām. 16. maijā Krievijas triecieni trāpīja datoru aparatūras lielveikalam Harkivā, nogalinot 16 cilvēkus.

Vienlaikus Krievija veikusi plašu uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai valsts rietumos un dienvidos. Bojātas elektropārvaldes sistēmas uzturētāja "Ukrenergo" iekārtas Zaporižjas un Ļvivas apgabalos. Ukrainas prezidents šomēnes brīdināja, ka mēnešiem ilgie Krievijas triecieni Ukrainas enerģētikas objektiem iznīcinājuši pusi no valsts elektroenerģijas ražošanas jaudas un lūdzis sabiedrotajiem papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas energotīklu aizsardzībai.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti