Ķīnas līdera tikšanās ar Putinu nav nesusi cerības par drīzām kara beigām Ukrainā

Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vizīte Maskavā apliecina, ka Pekina gūst arvien lielāku ietekmi pār Krieviju un kļūst par arvien nozīmīgāku spēlētāju pasaulē. Tikmēr nav piepildījušās cerības par to, ka Sji vizīte varētu būt pagrieziena punkts Krievijas rīcībā saistībā ar karu Ukrainā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī pēc tikšanās ar Sji turpināja izplatīt melīgos apgalvojumus, ka pie kara Ukrainā esot vainojama pati Ukraina un Rietumi, kas nevēlas mieru.

Ķīnai ir izdevīgs "status quo"

Ķīnas prezidenta došanās uz Maskavu no Rietumu un Ukrainas puses tika uzlūkota arī kā iespēja, ko Ķīna varētu izmantot, lai pārliecinātu Krieviju par nepieciešamību izbeigt karu.

Vizītes laikā Sji un Putins vairākkārt esot apsprieduši Ķīnas piedāvāto 12 punktu miera plānu. Putins norādīja, ka daudzi miera plāna punkti sakrītot ar Krievijas nostāju un var kļūt par pamatu miera noslēgšanai, tomēr tikai tad, ja Rietumi un Kijiva tam būšot gatavi, bet pašlaik šāda gatavība nav vērojama. Tas arī saprotams, jo Pekinas piedāvātais plāns ir izdevīgs Krievijai, ko labi apzinās arī Ķīna.

Ķīna tiek uzskatīta par vienīgo ārvalstu spēku, kas varētu mēģināt ietekmēt Krievijas rīcību, tomēr rodas jautājums, vai tā patiešām to vēlas. Un pašlaik izskatās, ka ne, jo Ķīnai ir izdevīgs "status quo" jeb novājināti Rietumi un novājināta Krievija, līdz ar to Ķīna var gūt arvien lielāku ietekmi.

Ķīna ignorē Ukrainas intereses

To, ka šī vizīte nesniedz iemeslu domāt par drīzām kara beigām, norādījis arī Baltā nama pārstāvis Džons Kērbijs.

"Es nedomāju, ka, saprātīgi skatoties, Ķīnu var uzskatīt kā objektīvu jebkādā veidā. Viņi nav nosodījuši šo iebrukumu. Viņi nav pārtraukuši pirkt Krievijas naftu un Krievijas energoresursus.

Prezidents Sji uzskatīja par vajadzīgu aizlidot līdz Maskavai, bet nav ne reizi runājis ar prezidentu Zelenski, nav apmeklējis Ukrainu, nav pacenties uzklausīt Ukrainas mērķus.

Ņemot vērā to, ko mēs šodien esam redzējuši, mēs neesam redzējuši neko, ko viņi būtu teikuši vai piedāvājuši, kas dotu mums cerību, ka šis karš drīz beigsies."

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacījis, ka Kijiva ir uzaicinājusi Ķīnu uz sarunām un šobrīd gaida atbildi no Pekinas.

"Attiecībā uz fundamentāliem lēmumiem mēs piedāvājām pasaulei mūsu miera formulu. Mēs piedāvājām Ķīnai kļūt par partneri miera formulas īstenošanā. Mēs savu formulu nodevām visos kanālos. Mēs aicinām jūs uz dialogu. Mēs gaidām jūsu atbildi."

Krievija un Ķīna stiprinās ekonomikas saites

Ķīnas un Krievijas līderi pauduši bažas par NATO pieaugošo klātbūtni Āzijā "militārajos un drošības jautājumos" un nosodīja Rietumu un ASV centienus virzīt savu pasaules kārtību.

Šīs vizītes laikā bija vērojams, ka Krievija nekādi nevar iztikt bez Ķīnas atbalsta un Ķīna tajā saskata izdevību. Brīžiem pat šķita, ka šajā vizītē saimnieka lomā ir Ķīna.

Pēc pompozās tikšanās Kremlī Sji un Putins parakstīja divas vienošanās par stratēģiskās partnerības pagarināšanu līdz 2030. gadam. Tiks paplašināta tirdzniecības un ekonomiskā sadarbība. Tāpat Krievija piegādās Ķīnai vairāk dabasgāzes, piemēram, ir panākta vienošanās par gāzesvadu "Sibīrijas spēks 2", kas savienos Sibīriju ar Ķīnas ziemeļrietumiem.

Abas valstis plāno paplašināt transporta savienojumus, būvējot jaunus ceļus un tiltus. Tiks atvieglota Ķīnas uzņēmumu ienākšana Krievijā, jo Krievijai tagad jāaizstāj aizgājušie Rietumu uzņēmumi. Tātad Ķīna nostiprina savu ietekmi, tostarp ekonomisko ietekmi, Krievijā un tuvākā reģionā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti