Eksperti ekoloģiskajā katastrofā šoreiz vaino dabas apstākļus. Karstā laikā zivīm nepieciešams vairāk skābekļa, taču tā līmenis ūdenī krities pēc nesenajiem lielajiem plūdiem.
Masveida ūdens iemītnieku bojā eja šajā reģionā konstatēta arī sausuma periodos 2018. un 2019. gadā, taču šoreiz kaitējuma apjoms ir vairākas reizes lielāks.
Pērn līdzīga situācija radās pie mums Aiviekstē, taču, par laimi, bojā gājušo zivju daudzums bija būtiski mazāks.