Kā zināms, Ukraina šobrīd turpina darbu pie savu militāro spēju stiprināšanas, lai sevi spētu aizsargāt un arī īstenot ofensīvu. Turpinās dažāda militārā aprīkojuma piegādes Ukrainai un darbs pie šo piegāžu paātrināšanas.
Saskaņojot vienošanos ar Kijivu, Vašingtona pieņēmusi lēmumu nodrošināt Ukrainai "Abrams" tanka "M1A1" variantu, žurnālistiem sacīja Pentagona pārstāvis Pets Raiders. Viņš sacīja, ka tanki sniegs Ukrainai "ļoti līdzīgas iespējas kā variants "M1A2"". Šo variantu bija iecerējusi nodrošināt sākotnēji. Pentagons gan atteicies precizēt atšķirības starp variantiem.
Tieši nosliekšanās par tanka varianta maiņu ļaujot piegādāt Ukrainai tos ātrāk, nekā iecerēts, jo piegādāt tanka "M1A2" variantu būtu iespējams vien 2024. gadā.
Pentagons ir pārliecināts, ka arī "Patriot" sistēmas būs iespējams nogādāt Ukrainai ātri, jo ukraiņi, kuri tika apmācīti darboties ar šo sistēmu, apguva to ātrāk, nekā gaidīts.
Otrdien, 21. martā, Kijivā viesojās Japānas premjers Fumio Kisida, kas arī solījis Ukrainai ar NATO trasta fonda starpniecību atvēlēt 30 miljonus dolāru neletālu ieroču piegādei.
Tikmēr Rietumi bažījas par potenciālo Ķīnas nosliekšanos par labu Krievijas apgādāšanai ar ieročiem. Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka Ķīnai to nevajadzētu darīt.
Laikraksts "The New York Times" vēsta, ka gada laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Ķīna ir pārdevusi Krievijai bezpilota lidaparātus un dronu detaļas vairāk nekā par 12 miljoniem ASV dolāru. Par to liecinot oficiālie Krievijas muitas dati, kas iegūti no kāda trešās puses datu sniedzēja. Sarežģītie pārdošanas kanāli un neskaidrie produktu apraksti eksporta datos arī apgrūtina saprast to, vai Ķīnas izstrādājumos ir ASV ražotas sastāvdaļas, kas varētu būt Amerikas eksporta kontroles pārkāpums. Un oficiālā tirdzniecība, visticamāk, ir tikai daļa no lielākas tehnoloģiju plūsmas, izmantojot neoficiālus kanālus un citas Krievijai draudzīgas valstis, piemēram, Kazahstānu, Pakistānu un Baltkrieviju.
Tajā pašā laikā turpinās Ukrainas centieni nodrošināt arī finansiālo palīdzību, jo valsts ekonomikas izdzīvošanai ārējā palīdzība ir absolūti būtiska. Un šajā jautājumā ir pozitīvas ziņas, jo
Ukraina ir panākusi vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par vairāk nekā 15 miljardu dolāru vērtu aizdevumu.
SVF Ukrainas misijas vadītājs Gevins Grejs uzsvēris, ka Krievijas iebrukumam Ukrainā joprojām ir postoša ietekme uz ekonomiku. Ukrainas ekonomiskā aktivitāte pagājušajā gadā saruka par 30%, kamēr pieauga nabadzība un tika iznīcināta liela daļa kapitāla.
SVF prognozējis, ka Ukrainas ekonomika nākamajos ceturkšņos lēnām atveseļosies, aktivitātei atgūstoties no smagajiem postījumiem kritiskajai infrastruktūrai. Taču akūtas makroekonomiskās problēmas joprojām pastāv fiskālā deficīta pieauguma dēļ.
SVF četru gadu plāns, kas vēl jāapstiprina fonda valdē, atbalstītu Ukrainā notiekošo pakāpenisko ekonomikas atveseļošanos, vienlaikus veicinot ilgtermiņa izaugsmi pēckara rekonstrukcijas kontekstā, kā arī valsts virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā.
Paredzams, ka fonda valde glābšanas programmu izskatīs tuvāko nedēļu laikā.
