22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai (Teksta tiešraides arhīvs)

Krievijas karaspēks jau 58. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru. Pirmdien vakarā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja – Krievija sākusi liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos.

ĪSUMĀ: 

  • Zelenskis: Krievija noraidījusi Ukrainas priekšlikumu par pamieru pareizticīgo Lieldienu laikā.
  • ASV, ES un atsevišķas tās dalībvalstis, tai skaitā Vācija, sola papildu ieročus Ukrainai.
  • Ukrainas valdība un rietumvalstis noraidījušas Putina teikto, ka Krievija kontrolē Mariupoli.
  • Mariupoles pēdējie aizstāvji kopā ar vairākiem simtiem civiliedzīvotāju patvērušies industriālajā kompleksā "Azovstaļ".
  • Mariupoles mērs lūdz vispārēju evakuāciju; humānie koridori Ukrainā piektdien bīstamības dēļ nav atvērti.
  • ANO aicinājusi Krieviju un Ukrainu pareizticīgo Lieldienu laikā ievērot "humāno pauzi".
  • Ukrainas premjers: Valsts atjaunošanai pēc Krievijas iebrukuma vajadzēs 600 miljardus ASV dolāru.
  • Ukrainas amatpersona uzskata, ka Krievijai bija plāni izveidot ukraiņu koncentrācijas nometnes Sibīrijā.
  • Zelenskis: Krievijas karaspēks izvedis no tā okupētajām teritorijām vismaz 500 000 Ukrainas iedzīvotāju.
  • Uz teksta tiešraides sākumu.

22.04.2022 23.22

22. aprīlis Ukrainā fotogrāfijās:


22.04.2022 23.20

Krievijas tiesa piektdien piemērojusi pirmstiesas apcietinājumu opozīcijas politiķim Vladimiram Kara-Murzam, kurš apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saistībā ar Krievijas armiju, paziņojis viņa advokāts Vadims Prohorovs.

Maskavas Basmanajas rajona tiesa 40 gadus vecajam opozicionāram piemērojusi apcietinājumu līdz 12. jūnijam. 

Kara-Murza tiek turēts aizdomās par "publisku apzināti nepatiesas informācijas izplatīšanu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu". Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz 15 gadiem. 


22.04.2022 23.13

Ukrainai, lai izdzīvotu un turpinātu cīnīties pret Krievijas iebrukumu, ik mēnesi ir vajadzīgi aptuveni 5 miljardi ASV dolāru, pēc tikšanās ar Ukrainas premjerministru sacīja Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), kurš no EK puses atbild par palīdzību Ukrainai.


22.04.2022 23.12

Labdarības vairāksolīšanā, ko organizējusi tīmekļa izsoļu vietne "Prozorro", Ukrainas Pasta izdotā pastmarka "Krievu kuģi, ej...!" pārdota par pieciem miljoniem grivnu (aptuveni 156 600 eiro), savā "Facebook" lapā piektdien ziņo Ukrainas Pasts.

"Tas nozīmē, ka šodien mūsu armija palīdzībā saņēmusi ne mazu summu. Galu galā, tieši pateicoties UBS (Ukrainas bruņoto spēku) varoņdarbiem, marka ieguvusi tādu popularitāti un spējusi savākt miljonus," norādījis Ukrainas Pasts.

Par filatēlijas komplektu ar spārnotās frāzes autora autogrāfu uzvarētājām nācās visai sīvi pacīnīties.

Ukrainas pasts pastmarku "Krievu kuģi, ej...! Varoņiem slava!" laida apgrozībā 1. aprīlī. Tā izdota miljonu lielā tirāžā.

Jau 20. aprīlī "Ukropočta" direktors Ihors Smiļanskis paziņoja, ka markas pārdošana tiek pārtraukta. Tobrīd bija izpārdoti 700 000 eksemplāru. Vēl 100 000 markas eksemplāru tika nodoti pasta interneta veikalam, bet atlikusī tirāža tiks izmantota dāvināšanai oficiālām delegācijām, izdalīšanai muzejiem un citiem tamlīdzīgiem mērķiem.


22.04.2022 21.40

Nīderlande plāno līdz gada beigām pārtraukt dabasgāzes un naftas importu no Krievijas, piektdien paziņojusi Nīderlandes valdība.

Valdība pavēstīja, ka plāno līdz ziemai piepildīt visas gāzes krātuves. Pašreiz Nīderlandē aptuveni 15% tai nepieciešamās enerģijas nodrošina Krievijas dabasgāze.

Valdība paziņoja, ka pēc iespējas ātrāk sāks sarunas ar citām valstīm par energoresursu piegādēm un nākotnē plāno importēt sašķidrināto gāzi ievērojami lielākos apjomos. Plānots paplašināt esošo sašķidrinātās gāzes termināli Roterdamā un uzbūvēt jaunu termināli valsts ziemeļos.

Valdība arī paziņoja, ka koncentrēsies uz enerģijas taupīšanas pasākumiem, lai samazinātu pieprasījumu pēc gāzes.


22.04.2022 20.42

Nākamajā Eiropas Savienības noteikto sankciju paketē, kas būs vērsta pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā, ir jautājums par iespējamu Krievijas naftas embargo. To intervijā Latvijas Televīzijai norādīja Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidents un par tirdzniecību atbildīgais komisārs Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").

Dombrovskis norādīja: “Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā mēs esam noteikuši piecus sankciju raundus pret Krieviju, kas skar plašu nozaru spektru, un tagad gatavojam nākamo sankciju paketi, kurā ir jautājums par iespējamu naftas embargo. Katrā gadījumā mēs strādājam ļoti intensīvi, lai izbeigtu mūsu atkarību no Krievijas enerģijas, ne tikai naftas produktiem, bet arī no gāzes, un mums jau ir liegums Krievijas ogļu importam, jo ir skaidrs, ka mēs nevaram būt atkarīgi no piegādātāja, kas agresīvi izturas pret savu kaimiņvalsti un apdraud visu Eiropas drošības arhitektūru.”


22.04.2022 20.03

Ukrainai, lai cīnītos un uzvarētu šajā karā, ir nepieciešamas četras lietas – munīcija, sankcijas, finansējums un integrācija Eiropā – tā ekskluzīvā sarunā ar Latvijas Televīziju sacīja Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs, kurš arī pauda pateicību Latvijai par sniegto atbalstu un palīdzību.

Viņš devies uz Vašingtonu tikties ar sabiedrotajiem un atbalstītājiem, lai saņemtu apstiprinājumu, ka Ukrainai būs arī nauda, ar ko palīdzēt saviem cilvēkiem – gan tiem, kuri devušies bēgļu gaitās, gan cieš smagāko kauju teritorijās.

Šmihaļs skaidroja: "Tagad Ukrainas cīņā un uzvarā pret Krievijas agresoru ir vajadzīgas četras galvenās lietas – vispirms, mums ir vajadzīgs bruņojums, lai aizstāvētu brīvību, demokrātiju mūsu zemē un pie Eiropas robežām. Otrkārt, ir vajadzīgas sankcijas, jo tās Krieviju padara vājāku un nedod līdzekļus tās budžetā, lai slepkavotu Ukrainas cilvēkus un finansētu šos vienkārši vājprātīgos kriminālnoziegumus un zvērības. Tādas, kādas pastrādātas Bučā, Irpiņā un citās pilsētās Kijivas reģionā, kas ir atklājušās pēc tam, kad esam atspieduši Krievijas armiju prom no Kijivas reģiona. Treškārt, mums ir vajadzīgs finansējums, un šodien Vašingtonā mums ir diskusijas ar visiem civilizētās pasaules finanšu ministriem, ar starptautiskajām finanšu organizācijām, ar ASV prezidentu Džo Baidenu, ar valsts sekretāra biroju, ar prezidenta administrāciju un tālāk – visos līmeņos mēs dzirdam atbalstu."


22.04.2022 18.56

Uzmanības centrā patlaban atrodas aplenktā Mariupole un Ukrainas austrumu reģions, kur gaidāmas sīvas kaujas. Taču arī Harkivā, kura atrodas Ukrainas spēku kontrolē, iedzīvotājiem nācies pielāgoties dzīvei pastāvīgā draudu ēnā. Tur teju ik dienas notiek apšaudes, kurās bojā iet civiliedzīvotāji.

Krievijas spēki turpina gaisa apšaudes un uzbrukumus arī Harkivai. Tie, kuri tādu vai citādu apstākļu dēļ nav evakuējušies un tur palikuši, nu pārvākušies uz dzīvi māju pagrabos, skolās un sporta zālēs. Pilsētā nav pieejams tekošs ūdens, gāze un elektrība. Iedzīvotāji vāc lietus ūdeni vai tuvējos avotos uzpilda pudeles, bet ēdienu gatavo ārā, izmantojot nopostīto ēku atlūzas.

Raķešu uzlidojumi un apšaudes ir kļuvušas par Harkivas iedzīvotāju ikdienu. Krievijas karaspēks joprojām daļēji bloķē Harkivu ar septiņu bataljona taktisko grupu spēkiem, kā arī turpina apšaudīt Ukrainas spēku pozīcijas pilsētā. Tā ziņo Ukrainas ģenerālštābs. 


22.04.2022 18.08

Esam pastāvīgi pakļauti bombardēšanai un raķešu un lielgabalu artilērijas apšaudēm. Tā britu raidsabiedrībai BBC par Ukrainas pilsētas Mariupoles metalurģiskās rūpnīcas “Azovstaļ” aizstāvēšanu pret Krievijas spēku uzbrukumiem pastāstīja viens no rūpnīcas aizstāvjiem Svjatoslavs Palamars.

Ar britu raidsabiedrību BBC sarunājās viens no rūpnīcas aizstāvjiem Svjatoslavs Palamars. Viņš stāstīja: „Pēdējās pāris dienās un naktīs krievi vairākkārt mēģināja ieņemt mūsu pozīcijas, uzbrukumus atbalstīja artilērija, apšaude no viņu karakuģiem un smagās bunkuru sagraušanas bumbas, kas tika nomestas rūpnīcā. Mēs esam pastāvīgi pakļauti bombardēšanai un raķešu un lielgabalu artilērijas apšaudēm.”

Viņš arī apliecināja, ka rūpnīcas teritorijā atrodas vairākas civiliedzīvotāju grupas.

„Civiliedzīvotāji uzturas atsevišķās vietās. Mēs nevēlamies viņus apdraudēt, jo, ja civiliedzīvotāji dzīvos kopā ar militārpersonām, tad Krievijas propaganda tos izmantos, sakot, ka viņi šāvuši uz bruņotiem kaujiniekiem, nevis civiliedzīvotājiem. Tāpēc mēs turamies tālāk no civiliedzīvotājiem, viņi dzīvo atsevišķi, grupās,” pauda Palamars.


22.04.2022 17.02

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels piektdien telefonsarunā aicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pareizticīgo Lieldienās atvērt humāno koridoru uz Mariupoli un citām aplenktajām Ukrainas pilsētām, vēsta AFP.

Mišels telefonsarunā ar Putinu kārtējo reizi apliecināja Eiropas Savienības atbalstu Ukrainai un tās suverenitātei un nosodīja Krievijas agresiju.

"Mūsu vienotība, principi un vērtības ir neaizskaramas," sacījis Mišels, kurš trešdien apmeklēja Ukrainu, kur tikās ar Zelenski.

Mišels aicināja Putinu runāt tieši ar Zelenski, atklāja kāda amatpersona Briselē.


22.04.2022 15.46

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piektdien paudis viedokli, ka karš Ukrainā varētu ilgt līdz 2023. gada beigām, vēsta AFP.

Žurnālisti Džonsonam jautāja, vai viņš piekrīt izlūkdienestu vērtējumam, ka karš Ukrainā var ieilgt līdz nākamā gada beigām, uz ko Džonsons atbildēja: "Skumji, bet tā ir reālistiska iespējamība."


22.04.2022 15.22

Miers ir panākams ar Ukrainas uzvaru karā, ko pret to izvērsusi Krievija. Tam vajadzīga Rietumu palīdzība militārajā jomā, tostarp ar smagajiem ieročiem, kā arī sankciju pastiprināšana pret Krieviju, izslēdzot visas tās bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT un nosakot sankcijas pret Krievijas energoresursiem, pēc tikšanās ar Lietuvas un Igaunijas premjerministrēm sacīja Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Baltijas ministru prezidentu preses konference. 2022. gada 22. aprīlis.

Lietuvas premjere Ingrīda Šimonīte teica: "11. aprīlī biju Kijivā un Borodjankā. Tas, ko es tur redzēju, mani satrieca. (..) "Russkij mir" (krievu pasaules) īstā seja ir cilvēku masu apbedījumi, nogalināti bērnu sapņi un sagrautas ēkas. Ukrainā notiek cīņa starp labo un ļauno, cīņa starp tirāniem un brīvību, cīņa par to, kā pasaule un Eiropa izskatīsies nākotnē. Šī cīņa ir saistīta ar katru no mums."

"Kamēr ļaunums nav uzvarēts, mums nav tiesību būt nogurušiem vai šaubīgiem, jo gan mūsu nogurums, gan šaubas būtu sabiedrotie agresoram,"

viņa sacīja.


22.04.2022 15.15

Karš Ukrainā ir "šausmu stāsts par pārkāpumiem, kas pastrādāti pret civilistiem", piektdien atzina ANO Cilvēktiesību padome, norādot, ka cieņa pret starptautiskajām tiesībām "atmesta malā".

ANO monitoringa misija Ukrainā dokumentējusi 50 cilvēku nelikumīgu nogalināšanu Bučā, un šādas tīšas slepkavības ir uzskatāmas par kara noziegumu, paziņojumā apliecināja birojs. ANO izmeklēšanās atklāts, ka mierīgo iedzīvotāju slepkavošana Bučā nav izolēts incidents, teikts paziņojumā.

Monitoringa misija saņēmusi sūdzības par vairāk nekā 300 nelikumīgām nogalināšanām Ukrainā.


22.04.2022 14.40

Krievija esot gatava ieviest “klusuma režīmu”, lai no “Azovstaļ” varētu evakuēties karavīri, kuri gatavi nolikt ieročus, un civiliedzīvotāji, ja viņi tur ir. Par to vēsta Krievijas valsts informācijas aģentūra “Ria novosti”, atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministriju.

Par “humānās pauzes” sākumu esot jābūt balto karogu pacelšanai pa “Azovstaļ” perimetru vai atsevišķos virzienos.

Savukārt Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka iepriekš paziņoja, ka Krievijas spēki gatavi izlaist tikai karavīrus, kuri atrodas “Azovstaļ” teritorijā, bet viņi padoties negrasoties.


22.04.2022 13.30

Romas pāvests Francisks paziņojis, ka plāns šā gada jūnijā Jeruzalemē tikties ar Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu ir apturēts, vēsta "Reuters". Romas pāvests intervijā izdevumam "La Nacion" sacījis, ka plāns apturēts, jo, "pēc Vatikāna diplomātu domām", šāda tikšanās "pašlaik varētu radīt daudz neskaidrību".

Romas pāvests iepriekš ne vienreiz vien aicinājis izbeigt Krievijas karu Ukrainā, saucot to par "neprātu".

BBC ziņo, ka arī Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs lūdzis apturēt asinsizliešanu, bet vienlaikus vērsies pie karavīriem ar aicinājumu pildīt zvērestu, bet draudzei –  lūgties, "vairojot mūsu bruņoto spēku varenību".


22.04.2022 13.05

Krievijā pret opozīcijas politiķi Vladimiru Kara-Murzu ir ierosināta krimināllieta saistībā ar "viltus ziņu" izplatīšanu par Krievijas armiju. Par to vēsta BBC, atsaucoties uz politiķa advokāta Vadima Prohorova sacīto.

Pēc viņa teiktā, politiķis aizvests uz pratināšanu Galvenajā izmeklēšanas pārvaldē. Kara-Murza tiek turēts aizdomās par "publisku apzināti nepatiesas informācijas izplatīšanu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu". Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz 15 gadiem. 


22.04.2022 12.04

Krievijas valsts informācijas aģentūras citē centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītāju Rustamu Minekajevu, ziņo BBC. Viņš sacījis, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies "burtiski pirms divām dienām", un tās mērķis – "pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu", kā arī "koridora nodrošināšana uz Krimu".

BBC atzīmē, ka iepriekš Krievijas varas iestādes mērķi formulēja nedaudz citādi – pilnīga kontrole par Donecku un Luhansku, formulējuma "Dienvidu Ukraina" agrāk viņu teiktajā nebija.

Mediji ziņo, ka Krievijai kontroles iegūšana Ukrainas dienvidos nodrošinātu izeju uz Piedņestru – Moldovas separātisko reģionu. Tur, pēc Minekajeva sacītā, "arī tiek atzīmēti fakti par krievvalodīgo apspiešanu".


22.04.2022 11.40

Kipra atņems pilsonību četriem Krievijas miljardieriem, kuru vidū ir arī oligarhs Oļegs Deripaska, un viņu ģimenes locekļiem, vēsta laikraksts "Phileleftheros", atsaucoties uz saviem avotiem. Kipras valdība aprīļa vidū uzsāka procedūru, lai atņemtu Kipras pilsonību četriem Krievijas miljardieriem un 17 cilvēkiem, kam noteiktas ES sankcijas kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā loka pārstāvjiem.

Kipras "zelta pasu" programmas ietvaros pilsonību saņēmuši 6779 ārzemnieki, arī 2886 Krievijas pilsoņi, liecina ziņu aģentūras "Reuters" aplēses.


22.04.2022 11.30

Augsta ranga amatpersonas ASV prezidenta Džo Baidena administrācijā izdevumam "The New York Times" atklājušas, ka amerikāņu izlūkdienestu vērtējumā tuvākās četras nedēļas noteiks iespējamo Krievijas uzsāktā kara Ukrainā iznākumu, kas uz vairākām desmitgadēm varētu ietekmēt to, kāda izskatīsies Eiropas karte.

ASV amatpersonas joprojām uzskata, ka karš būs ilgstošs un smags, taču rietumvalstīm obligāti un nekavējoties esot jānosūta Ukrainai pēc iespējas vairāk ieroču, jo īpaši tālās darbības rādiusa artilērija un pretartilērijas radari, lai nepieļautu Krievijas karaspēka virzību uz priekšu Donbasā.

Ja Krievijas spēki spēs iekarot plašāku teritoriju Ukrainas austrumos, tad Kremlim būšot lielākas iespējas Krievijas sabiedrībai pasniegt savu tā dēvēto "speciālo operāciju" kā nelielu panākumu un apgalvot, ka ir nodrošināta aizsardzība krievvalodīgajai minoritātei Ukrainā.


22.04.2022 11.04

Krievijas ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās, un valsts iekšzemes kopproduktam šogad gaidāma straujāka lejupslīde par iepriekš prognozēto, šodien paziņoja Krievijas Centrālā banka. To rada rietumvalstu noteiktās sankcijas.

Krievijas Centrālās bankas jaunākā ekspertu aptauja liecina, ka valsts ekonomika šogad samazināsies par 9,2%, bet inflācija sasniegs 22%. Iepriekšējā aptaujā eksperti prognozēja ekonomikas kritumu par 8%, bet inflāciju 20% līmenī.


22.04.2022 10.41

Mariupoles mērs Vadims Boičenko piektdien, 22. aprīlī, nācis klajā ar jaunu aicinājumu par vispārēju Ukrainas dienvidu pilsētas iedzīvotāju evakuāciju. "Mums ir vajadzīga tikai viena lieta – pilnīga visu iedzīvotāju evakuācija. Mariupolē ir palikuši aptuveni 100 000 iedzīvotāju," sacīja Boičenko.

Mariupole divus mēnešus ir pārcietusi smagu bombardēšanu un lielu trūkumu, jo Krievija pēc pilsētas aplenkšanas liedza pārtikas, ūdens un enerģijas piegādi pilsētai. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 21. aprīlī, ar aizsardzības ministru Sergeju Šoigu vienojies Mariupoles aizstāvjus iesprostot "Azovstaļ" rūpnīcas teritorijā, lai "ne muša netiktu cauri".


22.04.2022 09.59

Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka paziņojusi, ka arī piektdien, 22. aprīlī, nebūs humāno koridoru civiliedzīvotāju evakuācijai. "Bīstamības dēļ maršrutos šodien, 22. aprīlī, humāno koridoru nebūs," rakstīja Vereščuka. 

Trešdien tika atvērts viens humānais koridors, pa kuru četriem evakuācijas autobusiem izdevās izbraukt no aplenktās un sagrautās Mariupoles, lai gan bija plānots, ka izdosies plašāka evakuācija. Savukārt ceturtdien plānotā evakuācija no Mariupoles tika pārtraukta, jo tika apšaudītas vietas, kur bija paredzēta cilvēku iekāpšana autobusos.

Mariupolē ir palikuši aptuveni 100 000 iedzīvotāju.


22.04.2022 09.50

Ukraina cer kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti 2024. gadā. Tā paziņojusi Ukrainas pirmā vicepremjere un ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko.  Ukrainai esot svarīgi nodrošināt transporta un sociālās infrastruktūras maksimālu atjaunošanu 24 mēnešu laikā. Ukrainas puse arī pieprasīšot, lai Krievija samaksātu par visiem postījumiem Ukrainā.

Ukraina 28. februārī iesniedza ES iestāšanās pieteikumu un pauda cerību, ka bloks, ņemot vērā apstākļus, varēs ātri sākt uzņemšanas procedūru.


22.04.2022 09.33

Ukrainas ziemeļaustrumu pilsētā Harkivā, kuru var uzskatīt par otru karā Ukrainā visvairāk cietušo pilsētu pēc Mariupoles, arvien dzirdamas apšaudes. Krievijas spēki gan šajā pilsētā nav iegājuši, taču tie atrodas uz austrumiem no pilsētas, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" stāstīja Harkivā esošais LTV žurnālists Gints Amoliņš.

Pēc viņa stāstītā, arī šorīt pilsētā bija dzirdamas apšaudes. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs paziņojis, ka pēdējās diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Īpaši smaga situācija ir Harkivas austrumu rajonos, kas ir tuvāk frontes līnijai. Tur ir cietuši daudzi nami un daudzi iedzīvotāji dzīvo metro stacijās, bet daļa palikusi "karstajās" zonās, jo dažādu apstākļu dēļ nespēj pamest savas dzīvesvietas.

LTV žurnālists stāstīja arī, ka Harkiva ir ļoti tukša, salīdzinot ar to, kāda tā bija februāra sākumā pirms kara. "Ielas ir tukšas, mašīnu ir salīdzinoši ļoti maz. Cilvēku arī uz ielām ir ļoti maz," stāstīja Amoliņš, norādot, ka liela daļa cilvēku ir izbraukuši no pilsētas, bet daļa ir palikuši Harkivas tuvumā, gaidot, kad kļūs mierīgāk un varēs atgriezties.

Harkivā lielākā daļa veikalu ir slēgti, bet ir pārtikas veikali, kas arvien strādā. Pārtiku pilsētā var atrast, taču ir jāzina, kur to meklēt, teica žurnālists. Telefonsakari pilsētā ir pietiekami labi, bet mēdz būt, ka pazūd internets. Harkiva ir ļoti tīra – pilsētas komunālie dienesti pēc Krievijas spēku īstenotajām apšaudēm ātri visu satīra un sakopj.


22.04.2022 08.55 

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Bruņojuma kontroles dienesta priekšnieks pulkvedis Ēriks Naglis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka

pagaidām nav redzams tas, ka Krievija būtu sakoncentrējusi Ukrainas austrumos tik lielus spēkus un resursus, lai veiktu lielu un masveida uzbrukumu Donbasā.

"Notiek vairāk vai mazāk lokāla mēroga kaujas par dažādām apdzīvotām vietām. Tiek joprojām veidotas apgādes  līnijas, apgādes ceļi, lai papildinātu krievu spēkus ar materiālajiem un cilvēkresursiem. (..) Būtībā tās ir artilērijas kaujas, artilērijas apšaudes, aviācija un tādas lokāla mēroga kaujas uz sauszemes," vērtēja Naglis.

Runājot par rietumvalstu solītajiem papildu ieročiem, Naglis sacīja, ka Ukrainas iedzīvotāji pozitīvi pārsteiguši visu pasauli ar savu vēlmi cīnīties par dzimteni. "Līdz ar to mēs redzam, ka šis palīdzības apjoms pieaug un pieaug, kas ir ļoti nozīmīgs papildinājums Ukrainas militārajiem spēkiem," teica NBS pārstāvis.


22.04.2022 08.18

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Džo Baidens paziņojis par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 800 miljonu dolāru jeb 739 miljonu eiro apmērā. Papildu ieročus sola arī Eiropas Savienība (ES) un atsevišķas tās dalībvalstis. Zīmīgi, ka arī iepriekš pret ieroču piegādēm kritiski noskaņotā Vācija mainījusi savu pozīciju un vienojusies ar Austrumeiropas partneriem par smago ieroču piegādi Ukrainai tuvākajās pāris dienās. 


22.04.2022 08.04

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 21. aprīlī, paziņoja, ka viņa karaspēks pilnībā kontrolē nopostīto Mariupoli. To ir noraidījis Ukrainas prezidents Zelenskis. Arī Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens ir apšaubījis Putina apgalvojumu, norādot, ka nekas neliecinot par pilnīgu Mariupoles krišanu.

Mariupoles pēdējie aizstāvji kopā ar vairākiem simtiem civiliedzīvotāju joprojām ir patvērušies metalurģijas kombināta "Azovstaļ" milzīgajā teritorijā un pagaidām nav ļāvuši to ieņemt Krievijas karaspēkam. Putins ir pavēlējis neieņemt rūpnīcu, bet nobloķēt tās teritoriju.

Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Oleksijs Arestovičs ir pārliecināts, ka Krievija nevar ieņemt "Azovstaļ", jo tai nepietiek spēku šādam uzdevumam. Daļa vienību ir pametušas Mariupoli, bet rūpnīcas ieņemšana būtu jāuztic elites jūras kājniekiem, kurus Krievija nevarot atļauties zaudēt. Arestovičs uzskata, ka pašreizējā situācija ir izdevīga Ukrainai, kas to varot izmantot, lai mēģinātu atbrīvot Mariupoli.

Arī Lielbritānijas militārie izlūki uzskata, ka "Azovstaļ" blokādes mērķis ir apturēt Mariupoles aizstāvju pretestību un ļaut nosūtīt Krievijas spēkus uz citām vietām Ukrainas austrumos.

Mariupoles pilsētas vadība ir publicējusi satelītattēlus, kuros varot redzēt Krievijas karaspēka izveidotus masu apbedījumus Manhušas ciematā, kas atrodas 20 kilometrus no pilsētas.

Tur esot apglabāti krievu uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju līķi. To skaits varētu būt no 3000 līdz 9000. Mariupoles vadība lēš, ka karadarbībā pilsētā dzīvību ir zaudējuši 22 000 cilvēku.


22.04.2022 07.54

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs apgalvojis, ka Krievijas vadībai bija plāni izveidot ukraiņu koncentrācijas nometnes Sibīrijā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš paziņoja, ka vismaz pusmiljons Ukrainas pilsoņu no okupētajām teritorijām ir deportēti uz Krieviju, kur viņiem esot atņemti dokumenti, lai nevarētu atgriezties dzimtenē.


22.04.2022 07.53

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicinājis Krieviju un Ukrainu pareizticīgo Lieldienu laikā no 21. līdz 24. aprīlim ievērot "humāno pauzi", lai ļautu atvērt evakuācijas ceļus karadarbības vissmagāk skartajos rajonos. Gutērreša piedāvājumu atbalstīja Ukraina un Eiropas Savienība.


22.04.2022 07.44

Intensīvākās cīņas un uzbrukumi pašlaik notiek Ukrainas austrumos un dienvidos. Austrumu frontē Krievijas karaspēka galvenais mērķis ir Ukrainas aizstāvju aplenkšana Doneckas un Luhanskas apgabalos, savukārt dienvidos krievu uzbrukumi ir vērsti pret Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām Zaporižjas un Hersonas apgabalos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonakt paziņoja, ka valsts austrumos un dienvidos ienaidnieki darot visu iespējamo, lai Krievijas vadībai būtu pamats runāt par vismaz kaut kādām uzvarām. Krievijas okupētajās teritorijās notiekot spēku savilkšana un dažviet esot izsludināta vīriešu mobilizācija, lai piespiestu viņus karot pret Ukrainas spēkiem.

Taču Zelenskis saglabā kaujiniecisku garu un ir pārliecināts, ka Krievijai nekas nepalīdzēs pašas uzsāktajā karā pret Ukrainu, tāpēc esot tikai laika jautājums, kad iebrucējiem nākšoties pamest Ukrainas zemi.

"Okupanti turpina darīt visu, lai viņiem būtu iemesls runāt par vismaz kaut kādām uzvarām. Taču neviens no šiem soļiem nepalīdzēs Krievijai karā pret mūsu valsti. Viņi var tikai aizkavēt neizbēgamo – laiku, kad iebrucējiem būs jāpamet mūsu teritoriju. Tostarp Mariupoli. Pilsētu, kas turpina pretoties Krievijai, neraugoties uz to, ko saka okupanti," sacīja Zelenskis.


22.04.2022 07.05

Ja būs iespējams, Ukrainas armija noteikti dos triecienu Krimas tiltam, ko Krievija izmanto papildspēku ievešanai Ukrainā, tā paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs.

Krimas tilts stiepjas pāri Kerčas šaurumam, kas savieno Azovas jūru ar Melno jūru un atdala Krimas Kerčas pussalu no Krievijas Tamaņas pussalas. Krievija izmanto šo tiltu sava karaspēka un tehnikas pārvietošanai uz Krimu un pēc tam tālāk uz Ukrainas dienvidiem.


22.04.2022 06.53

Eiropas Savienība (ES) vienojusies pirkt smagos ieročus un tos bez maksas nodot Ukrainai, tādā veidā sniedzot atbalstu karā pret Krieviju, tā intervijā izdevumam "Jevropeiska pravda" paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Viņš sacīja, ka ES divu mēnešu laikā jau ir piešķīrusi 1,5 miljardus eiro caur instrumentu "European Peace Facility", kas tiek izmantots iepirkumiem Ukrainas Bruņoto spēku vajadzību apmierināšanai. "Bet ar šo palīdzību nepietiek, mums vajag darīt un mēs darīsim vēl vairāk," uzsvēra Mišels.


22.04.2022 06.41

Krievija noraidījusi Ukrainas priekšlikumu par pamieru pareizticīgo Lieldienu laikā, ko atzīmē šajā nedēļas nogalē. Krievijas armija arī turpina uzbrukumus Donbasā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka  šī attieksme skaidri demonstrē agresorvalsts attieksmi pret  kristīgo ticību un vieniem no priecīgākajiem un svarīgākajiem svētkiem. Tomēr Ukraina saglabājot cerību uz mieru, un to, ka dzīvība uzvarēs nāvi. Prezidents Lieldienu priekšvakarā arī piešķīra valsts apbalvojumus 202 Ukrainas aizstāvjiem.

Tikmēr armijas pārstāvji informēja, ka  Donbasā izdevies atsist 10 pretinieka uzbrukumus, un iznīcināti seši tanki, trīs lidmašīnas un cita tehnika. Turpinās apšaudes, un Doneckā ievainoti pieci mierīgie iedzīvotāji. Ar kasešu bumbām uzbrukts arī Mikolajivas pilsētai, un gājis bojā viens cilvēks.


22.04.2022 06.15

Ārkārtas palīdzībai Ukrainai ik dienu būtu nepieciešami 4–5 miljardi ASV dolāru.

Savukārt 600 miljardus ASV dolāru vajadzēs Ukrainas atjaunošanai pēc Krievijas iebrukuma, paziņojis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Pēc viņa teiktā, Krievijas agresijas dēļ zaudējumi Ukrainas ekonomikai sasnieguši 500 miljardus ASV dolāru, un valsts iekšzemes kopprodukts šajā gadā var samazināties par 30–50%.

"Krievija cenšas Ukrainā iznīcināt ikvienu objektu, kas var kalpot kā ekonomikas pamats. Tiek iznīcinātas dzelzceļa stacijas, pārtikas noliktavas, naftas un cita veida pārstrādes rūpnīcas," sacījis Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis video uzrunā Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda amatpersonām.


22.04.2022 06.11

Krievija paziņojusi par ieceļošanas Krievijā aizliegumiem 29 amerikāņiem un 61 kanādietim. Viņu vidū ir, piemēram, aizsardzības nozares amatpersonas, uzņēmēji un žurnālisti. Ieceļot Krievijā uz nezināmi ilgu laiku nevarēs, piemēram, ASV viceprezidente Kamala Herisa, "Facebook" vadītājs Marks Cukerbergs un ASV Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss, kurš vēlāk paziņoja, ka ieceļošanas aizliegums ir kā pagodinājums.


22.04.2022 06.10

Krievijas karaspēks ir izvedis no tā okupētajām teritorijām vismaz 500 000 Ukrainas iedzīvotāju, tā uzrunā Portugāles parlamentam vakar paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņš uzsvēra, ka deportētajiem ukraiņiem tiek atņemti sakaru līdzekļi un pat viņu dokumenti. Zelenskis uzsvēra, ka kaujas darbību dēļ vairāk nekā 10 miljoni ukraiņu bijuši spiesti atstāt savas mājas. Ukrainas Augstākā rada ir nolēmusi, ka Ukraina neatzīst Krievijas pilsonības piespiedu iegūšanu okupētajās teritorijās un ka tas nav pamats Ukrainas pilsonības zaudēšanai.


22.04.2022 06.08

Krievijas spēki gatavojas aprīļa beigās vai maija sākumā rīkot "referendumu Hersonas tautas republikas" izveidei. Tā liecina Ukrainas armijas izlūkošanas informācija.

Okupanti arī pakļauj mobilizācijai vīriešus okupētajā Hersonas apgabalā. Krievijas karaspēks arī aizliedzot vietējiem iedzīvotājiem virzīties uz Ukrainas aizsardzības spēku kontrolēto teritoriju. Turklāt ir bloķēta humānās palīdzības piegāde no Ukrainas puses.


Putins uzdevis iesprostot Mariupoles aizstāvjus "Azovstaļ" rūpnīcas teritorijā - 21. aprīļa teksta tiešraides arhīvs.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt