Apsūdzības saistītas ar "Hamās" uzbrukumu Izraēlai 2023. gada oktobrī un sekojošo Izraēlas karu ar "Hamās" Gazas joslā.
SKT lēmums padara Netanjahu un pārējos par starptautiskā meklēšanā izsludinātiem aizdomās turamajiem, un tas, visticamāk, vēl vairāk apgrūtinās centienus panākt pamieru Gazas joslā. Tomēr SKT lēmuma praktiskā ietekme varētu būt ierobežota, jo Izraēla un ASV, kas ir Izraēlas galvenā sabiedrotā, nav SKT locekļi.
Turklāt vairākas "Hamās" amatpersonas, ko SKT nolēmusi aizturēt, jau ir nogalinātas karā.
Netanjahu un citas Izraēlas amatpersonas ir nosodījušas SKT galvenā prokurora Karima Hana prasību izdot orderus, saskatot tajā antisemītismu. Arī ASV prezidents Džo Baidens kritizēja prokuroru un pauda atbalstu Izraēlas tiesībām aizstāvēties pret "Hamās".
Izraēlas Ārlietu ministrija septembrī paziņoja, ka apstrīdējusi SKT jurisdikciju, un apgalvo, ka tiesa nav devusi Izraēlai iespēju pašai izmeklēt apsūdzības pirms orderu pieprasīšanas.
Neraugoties uz orderiem, neviens no aizdomās turētajiem, visticamāk, drīzumā nenonāks Hāgas tiesnešu priekšā. Tiesai nav savas policijas, kas varētu izpildīt orderus, un tā paļaujas uz sadarbību ar dalībvalstīm.
Tomēr aizturēšanas draudi Netanjahu un Galantam varētu apgrūtināt ceļošanu uz ārzemēm.
Tiesa, Krievijas diktators Vladimirs Putins, kas arī izsludināts meklēšanā ar SKT orderi par kara noziegumiem Ukrainā, nesen apmeklēja SKT dalībvalsti Mongoliju un tur netika aizturēts.
Dalībvalstīm ir pienākums aizturēt aizdomās turētos, ja ir izdots orderis un viņi ierodas to teritorijā, bet tiesai nav mehānisma, kā izpildīt savus orderus.
Trīs tiesnešu kolēģija pieņēma vienprātīgu lēmumu izdot orderus Netanjahu un Galanta aizturēšanai.
"Palāta atzina, ka ir pamatots iemesls uzskatīt, ka abas personas tīši un apzināti liedza civiliedzīvotājiem Gazā izdzīvošanai nepieciešamās lietas, cita starpā arī pārtiku, ūdeni, medikamentus un medicīnas preces, kā arī degvielu un elektrību," teikts lēmumā.
Tiesa arī izdeva orderi "Hamās" vadības cilvēka Mohammeda Deifa aizturēšanai par 2023. gada oktobra "Hamās" uzbrukumu Izraēlai.
SKT galvenais prokurors atsauca savu lūgumu izdot orderus divām citām augsta ranga "Hamās" amatpersonām Jahjam Sinvaram un Ismailam Hanijam, kad abi tika nogalināti.
Netanjahu ceturtdien apsūdzēja SKT antisemītismā.
"Starptautiskās Krimināltiesas antisemītiskais lēmums ir salīdzināms ar mūsdienu Dreifusa prāvu – un tas beigsies tāpat," teikts Netanjahu paziņojumā, atsaucoties uz bēdīgi slaveno 19. gadsimta lietu, kurā Francijas armijas ebreju izcelsmes kapteinis Alfrēds Dreifuss tika nepamatoti notiesāts par valsts nodevību.
Netanjahu norādīja, ka pašreizējais Izraēlas karš Gazas joslā ir taisnīgs un ka Izraēla "ar riebumu noraida absurdas un nepatiesas darbības un apsūdzības, kas vērstas pret to".
Viņš apsūdzēja SKT galveno prokuroru Karimu Hanu korumpētībā un apgalvoja, ka orderi ir mēģinājums glābt sevi no nopietnām apsūdzībām seksuālā uzmācībā. Hans ir noliedzis šīs apsūdzības.
Netanjahu sacīja, ka tiesnešus "vada antisemītisks naids pret Izraēlu", un solīja, ka aresta orderi netraucēs Izraēlas valstij aizstāvēt savus pilsoņus.
Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs tiesas rīcību raksturoja kā "tumšu dienu taisnīgumam".
"Tā ignorē pamatfaktu, ka Izraēlai tika barbariski uzbrukts un tai ir pienākums un tiesības aizstāvēt savu tautu," pavēstīja Hercogs.
Ārlietu ministrs Gideons Sārs sacīja, ka SKT ir zaudējusi jebkādu leģitimitāti, uzbrūkot Izraēlas tiesībām uz pašaizsardzību.
Galēji labējais nacionālās drošības ministrs Itamars Ben Gvirs aicināja valdību atbildēt, anektējot visu okupēto Rietumkrastu, uz kuru palestīnieši pretendē kā uz savas nākotnes valsts daļu.
Arī Izraēlas centriskās opozīcijas līderis Jairs Lapids kritizēja tiesas lēmumu.
"Izraēla aizstāv savu pilsoņu dzīvības pret teroristu organizācijām, kas uzbruka, nogalināja un izvaroja mūsu cilvēkus. Šie aresta orderi ir atlīdzība par terorismu," paziņoja Lapids.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu "Hamās". Līdz šim Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Benjamina Netanjahu vadītā valdība apņēmusies turpināt cīņu par "Hamās" likvidēšanu Gazas joslā.
2024. gada 17.oktobrī Izraēla pavēstīja, ka nogalinājusi 7. oktobra slaktiņa vaininieku, "Hamās" līderi Jahju Sinvaru, taču karadarbība Gazas joslā ar to neapstājās.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
