Politikas veidotāji un militārie komandieri, īpaši Baltijas reģionā, ir nākuši klajā ar virkni teoriju par sprādzieniem. Izmeklēšanu veic vairākas valstis, taču neviena no tām nav publiskojusi pārliecinošus rezultātus. Tikmēr valdības Eiropā un ārpus tās pārskata savas militārās doktrīnas un izvērtē iespējas uzlabot kritiskās infrastruktūras drošību.
Aizdomas krīt gan uz Krieviju, gan uz Ukrainas atbalstītājiem
Sprādzieni pie trim no četriem gāzes vadu "Nord Stream" atzariem notika pērn 26. septembrī. Ātri vien izskanēja informācija, ka sprādzieni bija sarīkoti tīši un tā bija sabotāža. Notikušo izmeklē vairākas valstis, piemēram, Vācija, Dānija un Zviedrija. Taču vairāk nekā pusgada laikā vainīgie nav noskaidroti. Daži pieļauj – varbūt ir noskaidroti, bet informācija netiek publiskota.
Rietumu un Ukrainas amatpersonas sākotnēji norādīja, ka vainojama Maskava. Kremlis to noraidīja. Vācijas ģenerālprokurors vēl februārī sacīja, ka Krievijas līdzdalību "nevar pierādīt".
Vēl nesen vairāku ziemeļvalstu mediju kopīgajā izmeklēšanā tika secināts, ka Krievija izmanto kuģus, lai Baltijas jūras un Ziemeļjūras ūdeņos izspiegotu kritisko infrastruktūru. Četras dienas pirms šiem sprādzieniem Dānijas patruļkuģis uzņēmis fotogrāfijas ar Krievijas kuģiem cauruļvadu reģionā.
Iespējamo vainīgo sarakstā izskanēja arī citi, proti, ka to sarīkojusi Ukraina vai grupējums, kas atbalsta Ukrainu. Tāpat aizdomas kritušas uz Lielbritānijas vai ASV specdienestiem ar Norvēģijas palīdzību. Šīs valstis savu saistību noliegušas.
NATO valstu līdzdalība maz ticama
Kā aģentūrai "Bloomberg" atzīst bijušais Igaunijas izlūkdienesta vadītājs Eriks Nīls Kross, grūti saprast, kurš šos sprādzienus īstenoja.
Viņš uzdod jautājumu: "Vai Krievijai bija jēga to darīt?" Un pats atbild, ka "jā un nē", pieļaujot, ka, lai gan dažām izlūkošanas aģentūrām varētu būt pierādījumi, tām varētu būt pietiekami daudz iemeslu tos nepublicēt – galvenokārt, ja šo uzbrukuma nav pastrādājusi Krievija.
Tikmēr bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes darbinieks Džons Sifers saka, ka neviena NATO valsts neiesaistītos šādā operācijā un visos lēmumu pieņemšanas ķēdes līmeņos cilvēki šo ideju noraidītu.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka Eiropas valstīm nopietni ir jādomā un jāuzlabo kritiskās infrastruktūras drošība. Zem ūdens to izdarīt gan ir krietni grūtāk. Zviedrijas jūras flotes priekšnieka vietnieks Patriks Gardestens norāda, ka, lai atklātu draudus un novērstu šādu sabotāžu atkārtošanos Baltijas jūrā, nepieciešams vairāk hidrolokatoru, zemūdeņu, kā arī mobilo un nekustīgo sensoru.
KONTEKSTS:
2022. gada 27. septembrī Dānijas un Zviedrijas varasiestādes izplatīja informāciju, ka dienu iepriekš konstatēti bojājumi "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" gāzes cauruļvados Baltijas jūrā netālu no Bornholmas salas. Bojājumi atklāti uzreiz vairākās vietās, un tas liecina, ka notikušais, visticamāk, ir diversija, nevis vienkāršs negadījums. Zviedrijas prokuratūra uzskata, ka gāzesvada "Nord Stream" sprādzienu ir izraisījusi sabotāža.
"Nord Stream" projekts tika asi kritizēts, jo tā pretinieki uzskatīja, ka tas palielina Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm un nodrošina Maskavai politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai. Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
