"Latvija ir atsaukusies Ukrainas lūgumam piegādāt pretgaisa aizsardzības sistēmas un ir pieņēmusi lēmumu ziedot Ukrainai visas vēl mūsu rīcībā palikušās pretgaisa aizsardzības sistēmas "Stinger". Mēs darīsim visu iespējamo, lai tās tiktu piegādātas pēc iespējas ātrāk," vēsta Mūrniece.
"Visi "stingeri", ko mēs aizsūtām uz fronti Ukrainā, – tie ir ne tikai par Ukrainas brīvību, bet arī par Latvijas drošību," uzsver Mūrniece.
Aizsardzības ministre norāda, ka tas gan nenozīmē, ka Latvija paliks pavisam bez pārnēsājamām pretgaisa aizsardzības sistēmām. To vietā mums būs modernākas sistēmas "RBS", kuru šāviņu trajektoriju iespējams mainīt arī pēc izšaušanas.
Latvijā pastiprinās Ukrainas karavīru apmācību
Papildus tam Latvija turpina īstenot vērienīgu Ukrainas karavīru apmācību programmu. "Mūsu mērķis bija šogad dubultot Latvijā apmācīto Ukrainas karavīru skaitu, salīdzinot ar 2022. gadu. Šobrīd jau redzam, ka mums izdosies apmācīt vēl lielāku dažāda līmeņa Ukrainas bruņoto spēku karavīru skaitu. Esmu pārliecināta, ka līdz gada beigām Latvija būs apmācījusi gandrīz 3000 Ukrainas bruņoto spēku karavīrus," teica aizsardzības ministre.
Vienlaikus aizsardzības ministre Mūrniece uzsvēra, ka Latvija kopā ar citiem sabiedrotajiem strādā pie jaunas iniciatīvas, lai Latvijā apmācītu Ukrainas karavīrus.
"Jauna iniciatīva ir starptautiska sadarbība ar mūsu ļoti labiem partneriem attiecībā uz Ukrainas karavīru apmācību. Bet te daudz kas ir procesā, par detaļām vēl ir jāvienojas, tāpēc mēs to paziņosim īpaši."
Latvija piegādāja Ukrainai pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "Stinger" jau pagājušā gada februārī, īsu brīdi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainai šīs raķetes ļoti noderēja, atvairot Krievijas uzbrukumu.
ASV uzslavē Latvijas ieguldījumu
Ramšteinas sanāksmē ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins īpaši izcēla Latviju un Igauniju kā valstis, kas proporcionāli savām iespējām devušas lielāko ieguldījumu Ukrainas cīņā pret iebrucējiem.
"Jūs esat parādījuši, ka labas gribas valstis no visas pasaules noraida Krievijas nežēlību un agresiju. Un daudzi no jums ir rakušies dziļi savos krājumos, lai sniegtu palīdzību Ukrainai.
Daži no mūsu sabiedrotajiem, piemēram, Igaunija un Latvija, Ukrainas labā ir ziedojuši vairāk nekā 1% no sava iekšzemes kopprodukta."
Par papildu militāro palīdzību Ukrainai paziņojušas arī citas valstis.
ASV piegādās Ukrainai jau 36. palīdzības paketi, kurā būs gan munīcija HIMARS, gan artilērijas lādiņi un prettanku mīnas. Paredzams, ka maijā Ukraina varētu saņemt amerikāņu "Abrams" tankus.
Dānija un Nīderlande jau paziņojušas par 14 "Leopard 2" tanku nosūtīšanu uz Ukrainu. Igaunija paziņojusi par dronu sūtīšanu.
Vācija arī vienojusies ar Poliju un Ukrainu, ka Polijā netālu no Ukrainas robežas izveidos Ukrainai piegādāto "Leopard 2" tanku apkopes centru.
"Mēs runājam par izmaksām, kas varētu būt no 150 līdz 200 miljoniem eiro gadā par centru Polijā. Mēs sadalīsim izmaksas godīgi, tāpat kā visu pārējo," vēsta Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Ukraina aktualizēja arī moderno lidmašīnu jautājumu, taču pagaidām neizskanēja apsolījumi piegādāt Kijivai kārotos "F-16" iznīcinātājus.
Ukrainai ir jāuzvar šajā karā
Šī ir jau 11. Ramšteinas formāta sanāksme, kas koordinē militāro un drošības palīdzību Ukrainai. Kopējais ieguldījums jau pārsniedzis 55 miljardus ASV dolāru. Klātesošie atzina, ka sarunas aiz slēgtajām durvīm un bez mobilajiem telefoniem ir kļuvušas ļoti pragmatiskas un konkrētas, bez lieka patosa. Ja sākumā debatēja par aizsargķiverēm, tagad runā par pretgaisa aizsardzību un smago aprīkojumu.
"Šodien Ukrainas armija turpina darboties ļoti labi. Intensīvas cīņas Bahmutā un tās apkārtnē turpinās un jau vairākus mēnešus. Krievija tērē ievērojamu cilvēkresursu, lai iegūtu ļoti mazus panākumus. Krievija pastiprina nekritiskus apšaudes Avdijivkā un citās pilsētās un pilsētu teritorijās. Un Krievija turpina bargi maksāt par savu izvēlēto karu," norāda amerikāņu ģenerālis, Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs Marks Millijs.
"Atšķirībā no ukraiņu spēkiem, kuri ir ļoti motivēti cīnīties par savu valsti, cīnīties par savu brīvību, demokrātiju un dzīvesveidu, krieviem trūkst vadības, viņiem trūkst gribas, morāle ir slikta."
Ja Ukraina šajā karā neuzvarēs, tad nebūs jēgas apspriest tās iestāšanos NATO, atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš aicināja saglabāt vienotību, atbalstot Ukrainu.
"Protams, Ukrainai ir vajadzīga drošība, jo neviens nevar pateikt, kad un kā šis karš beigsies. Taču mēs zinām, ka tad, kad karš beigsies, mums ir jānodrošina, lai vēsture neatkārtotos, lai Krievija nespētu atkal uzbrukt Ukrainai un skaldīt Eiropas drošību."
KONTEKSTS:
2022. gada februārī, dienu pirms Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā, Latvija piegādāja Ukrainai pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "Stinger", lai stiprinātu Ukrainas bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spējas un spēju aizsargāt savus iedzīvotājus no Krievijas agresijas.
Līdz šim Latvijas sniegtajā militārajā atbalstā Ukrainai iekļauti ieroči, individuālais ekipējums, sausās pārtikas uzturdevas, munīcija, prettanku ieroči, pretgaisa raķetes "Stinger", bezpilota lidaparāti, pašgājējhaubices, helikopteri, degviela un citas preces.
