Latvijas Radio: Sākumā es vēlētos, lai jūs nedaudz pastāstiet par sevi.
Moneims Adams: Mani sauc Moneims Adams. Esmu sudāniešu starptautisko publisko tiesību un cilvēktiesību jurists. Es strādāju ar vairākām organizācijām un esmu programmas direktors projektā "Access To Justice", kas veic izmeklēšanas un iesaistās starptautisko atbildības mehānismu darbībā. Arī esmu iesaistīts organizācijas "Global Alliance Allegiance" darbā, kur mēs darbojamies starptautiski, tai skaitā Āfrikas reģiona valstīs. Mēs iesaistāmies dažādās tiesvedības lietās, kas attiecas uz starptautiskajām tiesībām. Lietas saistītas ar klimata pārmaiņas jautājumiem, arī ar starptautiskajām krimināltiesībām un citiem starptautisko tiesību aspektiem.
Kas, jūsuprāt, bija tie iemesli, kuru dēļ izraisījās sadursmes Sudānas galvaspilsētā Hartūmā, sekojot attiecību saspīlējumam starp Sudānas armijas vadītāju Abdelu Fatahu al-Burhānu un smagi bruņoto paramilitāro "Ātrā atbalsta spēku" komandieri Mohamedu Hamdanu Daglo?
Abu konfliktā iesaistīto pušu un arī kopumā Sudānas politiskās vides gatavība šāda veida konfliktam bija zināma jau 2019. gadā, kad Sudānā notika revolūcija. Taču šoreiz "Ātrā atbalsta spēki" jeb RSF sāka izvietot savas kaujinieku vienības vairāku stratēģisko objektu, tostarp lidostu uz militāro štābu tuvumā. Šo darbību dēļ sāka pieaugt spriedze valstī, un demokrātisko kustību aktīvisti pieprasīja mazināt paramilitāro vienību mobilizācijas sparu.
Bet pastāv arī cits apgalvojums, ko es pats uzskatu par patiesu, ka sadursmes patiesībā nav sākušās vienas vai otras puses dēļ, bet, manuprāt, tās izraisīja organizācija "Musulmaņu brālība". Jo tā iestājās pret civilās valdības atjaunošanas plānu. Līdz ar to spriedze pieauga, un, pēc manām domām, tas, kurš izšāva pirmo lodi, bija "Musulmaņu brālība", kas kontrolē Sudānas armiju.
Jūs minējāt "Musulmaņu brālību" un tās kontroli pār Sudānas armiju. Līdz ar to vēlos jautāt, kādi ir šīs organizācijas galvenie motīvi, nonākot atklātā konfrontācijā ar "Ātrā atbalsta spēkiem".
2009. gadā, kad Sudānas valdība, kuru vadīja "Musulmaņu brālība", tika pievērsta starptautiskās sabiedrības uzmanība un kuru vēlāk Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) apsūdzēja genocīda pastrādāšanā Dārfūrā, izveidoja šo paramilitāro grupējumu. Tas ir cilšu apvienojums, kas uzsāka savu darbību kā Darfūras arābu paramilitārais grupējums. Viņi tika mobilizēti un bija valdības atbalstīti, lai cīnītos šīs valdības vārdā. Kopš tā laika šī paramilitārā grupējuma ietekme strauji pieauga. Tam tika pievērsta liela uzmanība, un armijas pārstāvji raizējās, ka paramilitārais grupējums uzņemsies armijas lomu. Kopš tā laika
paramilitārā grupējuma kaujinieku skaits arī pieauga ļoti strauji, līdz viņi sasniedza tādu līmeni, kur viņi gandrīz kļuvuši par armijai līdzvērtīgu varas atzaru.
Un, piemēram, daži analītiķi ziņo, ka paramilitāro spēku rindās ir gandrīz 100 000 kaujinieku. Tas ir aptuveni līdzvērtīgs skaits armijas rindās dienējošo karavīru skaitam. Un es domāju, ka tas radījis spriedzi. Armija nebija apmierināta ar to, ka paramilitāro spēku rokās nonāk kontrole. Paramilitārais grupējums arī kļuvis ekonomiski spēcīgāks un sācis spēlēt aktīvāku lomu politikā. Tātad tas kopumā izraisīja spriedzi.
"Musulmaņu brālība" izmantoja šo situāciju, lai savervētu vairāk cilvēku armijas rindās, tajā pašā laikā savervētos noskaņojot naidīgi pret paramilitāro pusi. Tā vietā, lai paramilitārstu grupējums pārņemtu varu, viņi mēģināja panākt armijas tēla atjaunošanu. Pēc 2019. gadā notikušās revolūcijas pārejas valdība arestēja visus bijušās valdības līderus, tostarp bijušo prezidentu Al-Baširu un viņa apsardzi, kuri ir saistīti ar "Musulmaņu brālību". Pārejas valdība arī kontrolē viņu īpašumus un daudzus no tiem ir konfiscējusi. Un tas radīja vairākas problēmas. "Musulmaņu brālības" uzskatā viņi nekontrolēja varu, nekontrolēja ekonomiku, un visi viņu vadītāji tika ieslodzīti. Tāpēc "Musulmaņu brālībai" bija steidzami jāmēģina atgūt varu.
Un arī paramilitārais grupējums kļuva pielaidīgāks pret demokrātiski noskaņotajām grupām. Viņi sāka teikt: mēs vairs neļaujam nevienam nogalināt civilos protestētājus, mēs atbalstām demokrātiju. Un es domāju, ka tas patiesībā radīja politisko spriedzi. Un "Musulmaņu brālībai" izdevās izmantot šo spriedzi, lai izraisītu karu, jo viņi uzskata, ka tas varētu viņus nostādīt tādā pozīcijā, kas ļautu viņiem atgriezties pie varas un atbrīvot arī savus līderus.
Konflikts Sudānā ir izraisījis starptautiskās sabiedrības reakciju. No visiem pasaules reģioniem tiek izteikti aicinājumi nekavējoties izbeigt bruņotās cīņas Sudānā. Kā jūs vērtējat šī konflikta ietekmi uz kaimiņvalstīm un reģionu kopumā?
Problēma ir tāda –
ja šis karš turpināsies, tas noteikti izraisīs nopietnu krīzi reģionā.
Starptautiskajai sabiedrībai ir jāpieprasa sarunu procesa atsākšana, tas ir būtiski. Un es domāju, ka to var panākt, ja starptautiskā sabiedrība izdara spiedienu uz tām valstīm, kuras atbalsta vienu vai otru konfliktā iesaistīto pusi.
Pirmām kārtām jāsāk sarunas ar Ēģipti, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Etiopiju un arī Lībiju. Ir ziņas, ka dažas Lībijas varas grupas atbalsta vienu no konfliktā iesaistītajām pusēm. Savukārt armija paziņoja, ka paramilitārs grupējums vēlas kontrolēt vismaz vienu lidostu tāpēc, ka viņi sagaida starptautisku atbalstu vai arī viņiem ir kāda reģionāla alianse, kas viņus atbalstītu, piegādājot ieročus. Tāpēc es domāju, ka vispirms ir ļoti svarīgi aicināt uz pamieru un likt abām pusēm uzsākt sarunas. Tā ir prioritāte numur viens.
Jebkuras puses atbalstīšana radītu tikai lielāku haosu un pasliktinātu jau izraisītu humanitāro krīzi.
Eiropas Savienību un NATO dalībvalstis satrauc destabilizējošie notikumu Āfrikas kontinentā. Krievijas privātā algotņu grupējuma "Wagner" darbība daudzās Āfrikas valstīs šo satraukumu tikai pastiprina. Savukārt šī algotņu grupējuma dibinātājs Jevgēņijs Prigožins noliedza "Wagner" iesaisti Sudānas notikumos. Vai Sudānas kontekstā un, balstoties uz jūsu rīcībā esošu informāciju, Eiropas Savienības un NATO satraukums ir pamatots?
Sudānā joprojām atrodas privātā algotņu grupējuma "Wagner" kaujinieki.
Viņi ir ļoti cieši sadarbojušies ar "Ātrā atbalsta spēkiem" (RSF) zelta ieguves jomā un viņi kontrolē zelta raktuves Sudānā. Tas ir zināms. Pēdējo trīs vai četru mēnešu laikā CNN veica izmeklēšanu. Tā ļoti skaidri parādīja, kā "Wagner" darbojas Sudānā un cik lielu zelta apjomu un cik daudz raktuvju viņi kontrolē Sudānā. Un es domāju, ka to nevar noliegt, jo tas ir labi zināms.
Mēs, mana organizācija, arī esam apkopojuši ziņojumus par vides pārkāpumiem klimata jomā. Un mēs redzējām daudz ziņojumu par šo algotņu grupējumu, kas Sudānā darbojas līdz pat šodienai. Un šie algotņi ļoti cieši saistīti ar Sudānas paramilitārajiem grupējumiem.
Vēl viens fakts, kas apstiprina šo argumentu, ir tas, ka Mohameds Hamdans Daglo, "Ātrā atbalsta spēku" (RSF) līderis, devās uz Krieviju pirms tās iebrukuma Ukrainā uzsākšanas pagājušajā gadā. Viņš gribēja vienoties ar krieviem par militārās tehnikas piegādēm. Šis darījums, manuprāt, vēlāk netika īstenots sankciju dēļ. Tas arī parāda, ka arī Krievija ir iesaistīta šajā vardarbībā.
