Pēc neformālām Sji sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas notika vakar, otrdien notika oficiāla tikšanās un dažādu līgumu parakstīšana.

Abu prezidentu tikšanās Kremlī bija visai krāšņa, ar gājieniem par sarkanajiem paklājiem, abu valstu himnām, karogiem, smaidiem un rokas spiedieniem.

Sji ielūdzis Putinu apmeklēt Ķīnu

Sji otrdien ticies gan ar Putinu, gan ar Krievijas premjeru Mihailu Mišustinu. Ķīnas vadonis nosaucis Krieviju par Pekinas stratēģisko partneri, jo gan Pekina, gan Maskava iestājas par "daudzpolāro pasaules kārtību", nevis tādu, kurā dominē ASV un NATO.

"Neskatoties uz nelabvēlīgo ārējo situāciju, satricinājumiem globālajos tirgos un pieaugošajām Rietumu kolektīvajām sankcijām, Krievijas un Ķīnas tirdzniecības un ekonomiskā sadarbība attīstās veiksmīgi," pavēstīja Mišustins.

"Pagājušajā gadā tirdzniecība pieauga gandrīz par trešdaļu un tuvojās 190 miljardiem dolāru. Esmu pārliecināts, ka jau šogad izpildīsim jūsu un Krievijas prezidenta Vladimira Putina izvirzīto uzdevumu palielināt savstarpējo tirdzniecības apgrozījumu līdz 200 miljardiem dolāru."

Sji vizītes laikā izklāstījis Pekinas piedāvāto 12 punktu miera plānu karadarbības izbeigšanai Ukrainā.

Šis plāns gan tiek asi kritizēts, jo Ķīna izvairījusies nosaukt Krieviju par agresoru un mēģina radīt iespaidu, ka karš Ukrainā ir NATO ekspansijas rezultāts.

"Rietumos šis plāns izraisa aizkaitinājumu, bet Maskavā tas izraisa cieņu," par Pekinas piedāvājumu izteicies Putina pārstāvis Jurijs Ušakovs.

Sji arīdzan ielūdzis Putinu šogad doties atbildes vizītē uz Pekinu. Šāds piedāvājums izskanējis vien dažas dienas pēc tam, kad Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdeva Putina aresta orderi par viņa lomu Ukrainas bērnu deportācijās. Taču ne Krievija, ne Ķīna nav atzinušas SKT jurisdikciju, tādēļ Putinam vizītes laikā Ķīnā nebūtu jābaidās par iespējamo arestu un izdošanu SKT.

Abi diktatori apmainās laipnībām

Sji minēja, ka Ķīna ir gatava "turpināt spēlēt konstruktīvu lomu Ukrainas krīzes politiskā noregulējuma veicināšanā". Viņš arī neslēpa, cik liela nozīme ir abu valstu attiecībām.

"Ķīna piešķir lielu nozīmi Ķīnas un Krievijas attiecībām. Un aiz tā slēpjas vēsturiska loģika. Jo mēs esam viens otra lielākā kaimiņvalsts, kā arī stratēģiskie partneri. Tas nosaka, ka mums ir ļoti ciešas attiecības vienam ar otru," teica Sji.

"Es zinu, ka nākamgad jūsu valstī būs vēl vienas prezidenta vēlēšanas. Pateicoties jūsu spēcīgajai vadībai, Krievija pēdējos gados ir panākusi ievērojamu progresu valsts labklājības sasniegšanā. Esmu pārliecināts, ka krievu tauta jūs stingri atbalstīs jūsu labajos centienos."

Krievija izjūt arvien lielāku spiedienu

Tikmēr Putins slavēja Ķīnas pēdējo gadu "milzīgo lēcienu tās attīstībā", piebilstot, ka krievi ķīniešus pat nedaudz apskaužot. Viņš arī sacīja, ka Krievija esot gatava sarunām par Ukrainu.

Putina un Sji sarunās apspriests arī Ķīnas piedāvātais 12 punktu miera plāns. Tas ticis asi kritizēts no Rietumu un Ukrainas puses, jo būtībā ir prokrievisks un izdevīgs tikai vienai pusei – Krievijai.

Kijiva pirmdien paziņoja, ka sagaida, ka Sji izmantos Pekinas ietekmi, lai panāktu Maskavas ofensīvas izbeigšanu Ukrainā. Ir grūti pateikt, cik lielā mērā Ķīna var piespiest Putinu sēsties pie sarunu galda, bet katrā ziņā šķiet, ka Ķīna šobrīd ir vienīgā, kas to vispār varētu spēt.

Krievija karā Ukrainā izjūt arvien lielāku spiedienu. Tā izjūt arvien lielāku spiedienu ne tikai karalaukā, kur tai nesekmējas ne tuvu tā, kā tā bija plānojusi, un sankciju dēļ tā izjūt spiedienu arī ekonomikā, jo draugu loks tai paliek arvien šaurāks, tādēļ nekas cits neatliek, kā tuvināt attiecības ar Ķīnu.

Putins sola apgādāt Ķīnu ar energoresursiem

Ķīna šajā situācijā saredz iespēju gūt lielāku ietekmi pār Krieviju. Tai skaitā arī lielāku ekonomisko ietekmi, stiprinot saites šajā virzienā. Krievijas un Ķīnas saites kopš Putina režīma iebrukuma Ukrainā ir pastiprinājušās, jo eksports un imports abpusēji ir audzis.

Putins izteica pārliecību, ka Krievijai būs pa spēkam apmierināt Ķīnā augošo pieprasījumu pēc energoresursiem. Kremļa saimnieks arīdzan apgalvo, ka Krievija un Ķīna kopīgiem spēkiem varot kļūt par pasaules līderēm IT un mākslīgā intelekta jomā.

Šāda scenārija piepildīšanās gan būtu ļoti satraucoša no cilvēktiesību viedokļa, jo Krievijā un Ķīnā pie varas ir autoritāri režīmi, kas jau tagad izmanto modernās tehnoloģijas valdošā režīma kritiķu izspiegošanai.

Ķīna mēģina izmantot situāciju savā labā

Rietumi un Ukraina izteikuši bažas par Ķīnas ieroču piegādēm Krievijai, bet nav sagaidāms, ka saistībā ar šo Sji vai Putins varētu izteikties publiski.

Tas gan, protams, neizslēdz to, ka privātās sarunās kādā brīdī jautājums par militāro palīdzību Krievijai varētu tikt apspriests vai jau ir ticis apspriests.

Vēl viena pazīme, kas liecina par Ķīnas vēlmi spēlēt arvien plašāku lomu un gūt arvien plašāku ietekmi sev tuvajā reģionā, ir Ķīnas paziņojums par ieceri maijā sarīkot pirmo Ķīnas-Centrālāzijas samitu.

Šī reģiona valstu līderi ielūgti apmeklēt šo samitu. Ielūgumi jau nosūtīti Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas un Uzbekistānas līderiem. Nav zināms, vai ielūgts arī Turkmenistānas līderis. Vidusāzijas reģionā ilgstoši valdījusi Krievijas ietekme, tomēr tagad, kad tā kara dēļ mazinājusies, Ķīna steidz izmantot savu iespēju.