ĪSUMĀ:
- Krievijas prezidents Putins uzdevis iesprostot Mariupoles aizstāvjus "Azovstaļ" rūpnīcas teritorijā, atteicies no objekta sturmēšanas.
- Ukraina vēsta, ka valstī atrodas ap 90 000 Krievijas karavīru un vēl pāris desmiti tūkstoši atrodas pie Ukrainas robežām.
- Ukraina rosinājusi sarīkot sarunu kārtu ar Krieviju aplenktajā Mariupoles pilsētā.
- Patlaban nav saņemtas ziņas par liela apmēra Krievijas karaspēka uzbrukumiem austrumu frontē. Tomēr situācija aizvien ir saspringta.
- ASV prezidents Džo Baidens paziņo par papildus palīdzības piešķiršanu Ukrainai.
- Krievija pieprasa slēgt Baltijas valstu ģenerālkonsulātus Sanktpēterburgā un Pleskavā.
- Teksta tiešraides sākums.
21.04.2022 22.21
Arī Igaunijas Rīgikogu ceturtdien pieņēmis paziņojumu, kurā Krievijas bruņoto spēku un militārās un politiskās vadības darbības atzītas par genocīdu pret ukraiņu tautu un izteikts aicinājums atbalstīt šo noziegumu izmeklēšanu.
Par šo paziņojumu nobalsojuši 86 Igaunijas parlamenta deputāti.
21.04.2022 22.03
Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 24. februārī nogalināti 2345 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl 2919 cilvēki ievainoti, ceturtdien ziņo ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs.
No kara sākuma apstiprināta 703 vīriešu, 429 sieviešu, 44 meiteņu un 63 zēnu nāve. Nogalināti ir arī 70 bērni un 1039 pieaugušie, kuru dzimums pagaidām nav noskaidrots.
Reālais civilo upuru skaits ir krietni lielāks, jo ir apgrūtināta informācijas iegūšana no vietām, kurās turpinās aktīva karadarbība.
21.04.2022 21.37
Krievijas un Ukrainas karā drīzāk varam runāt par ilgstošu karadarbību, nevis par konflikta iesaldēšanu. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas Jautājums" sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.
Arī NBS Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs norādīja, ka kaujas Donbasā varētu ilgt pat līdz pusgadam, ja Krievijai vispār izdosies reģionu ieņemt.
21.04.2022 20.38
Ukrainas austrumu pilsētā Harkivā, kuru Krievijas armijai ieņemt tā arī neizdevās, raķešu apšaudē aizvadītajā naktī nodedzis viens no tirgiem pilsētas ziemeļaustrumos. Pilsētā atrodas Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa.
No lielas daļas šajā tirgū bijušajām tirgotavām palikušas gandrīz vien krāsmatas.
Spriežot pēc visa, daļa veikaliņu jau bija tukši. Taču citos joprojām bija preces.
Tirgus veikaliņa īpašnieks Sergejs pastāstīja: “Trāpīja ar šāviņu, uzspridzināja visu tirgu. [..] It kā šodien pa nakti. No rīta atbraucu, te viss nodedzis.”
21.04.2022 20.32
Dānijas parlaments ceturtdien atbalstījis līdz pat 1000 karavīru nosūtīšanu uz Latviju, lai pastiprinātu NATO spēku klātbūtni Baltijā. "Tas ir skaidrs signāls Baltijas valstīm, ka mums rūp to drošība," uzsvēra Dānijas ārlietu ministrs Jepe Kofods. Paredzams, ka Dānijas karavīri sāks ierasties Latvijā maija sākumā.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izteicis pateicību Dānijai par atbalstu šajā sarežģītajā laikā.
Good news on the Danish Parliament approving the decision to deploy 1000 soldiers to #Latvia as part of #NATO mission, Latvia is grateful to #Denmark for support and solidarity in these challenging times #WeAreNATO 🇱🇻 🤝 🇩🇰@JeppeKofod
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 21, 2022
21.04.2022 18.02
ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien paziņoja par papildu palīdzības piešķiršanu Ukrainai: ASV atvēlēs 800 miljonus dolāru kā militāro palīdzību un vēl 500 miljonus dolāru kā ekonomisko palīdzību.
ASV arīdzan uzsāks Ukrainas bēgļu uzņemšanas programmu. Tā paredz, ka katram bēglim būs kāds labvēlis ASV iedzīvotāju vai organizāciju vidū, kas palīdzēs ar izmitināšanu. ASV varētu uzņemt līdz pat 100 000 bēgļu.
Baidens arī paziņoja, ka Krievijas kuģiem būs aizliegts ienākt ASV ostās. Līdzīgu aizliegumu jau ieviesusi arī Kanāda un Eiropas Savienības valstis.
“Mēs nezinām, cik ilgi turpināsies šis karš, bet šobrīd, kad tuvojamies divu mēnešu atzīmei, mēs zinām, ka Putinam nav izdevies kaujas laukā sasniegt savas grandiozās ambīcijas. Pēc nedēļām ilgas Kijivas apšaudīšanas Kijiva joprojām turas. Prezidents Zelenskis un viņa demokrātiski ievēlētā valdība joprojām ir pie varas,” teica Baidens.
“Ukrainas bruņotie spēki kopā ar daudziem drosmīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem nav ļāvuši Krievijai iekarot viņu zemi.
No pirmās dienas viņi saņēmuši ieročus, munīciju, bruņas, izlūkošanas datus no brīvās pasaules valstīm, kuru vadībā esam mēs, ASV.”
21.04.2022 17.12
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs paziņojis, ka Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs esot solījis Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
“Kadirovs saņēma plānu 3. februārī, tiekoties ar Putinu. Šīs tikšanās laikā tika saskaņots mūsu prezidenta likvidēšanas plāns. Kadirovs uzņēmās saistības, ka viņa grupējums to izdarīs,” pavēstīja Danilovs.
Plānu mēģinājušas īstenot trīs diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.
21.04.2022 16.38
Ukrainas galvaspilsētā Kijivā ieradies Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un Dānijas premjerministre Mete Fredriksena. Plānots, ka abi tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Dānijas un Spānijas valdību vadītāji vizītes laikā arī apskatījuši Krievijas raķešu uzlidojumu un apšaužu rezultātā sapostītos dzīvojamos rajonus.
Spānijas premjers tviterī rakstīja: "Es esmu šokēts, redzot Putina kara šausmas un zvērības Borodjankas ielās. Mēs neatstāsim Ukrainas cilvēkus vienus."
Conmovido al comprobar en las calles de Borodyanka el horror y las atrocidades de la guerra de Putin.
— Pedro Sánchez (@sanchezcastejon) April 21, 2022
No dejaremos solo al pueblo ucraniano. pic.twitter.com/OfEIa9oOTC
21.04.2022 15.35
Itālija apņēmusies atbalstīt Ukrainas sportistus, kas karadarbības dēļ nevar trenēties dzimtenē. Ukrainas amatpersonas pēc tikšanās ar Itālijas pārstāvjiem paziņoja, ka 500 ukraiņu sportistiem 20 sporta veidos būs iespēja bez maksas trenēties Itālijā līdz pat karadarbības beigām.
21.04.2022 15.34
Slovēnija plāno piegādāt Ukrainai padomju ražojuma tankus "T–72", savukārt Vācija atbalstīs Slovēnijas bruņotos spēkus, piegādājot kaujas mašīnas "Marder" un bruņutransportierus "Fuchs", vēsta ziņu aģentūra "DPA". Ukrainas karavīriem ir vieglāk apgūt "T–72" vadību, jo šādi tanki jau ir Ukrainas bruņojumā.
21.04.2022 14.53
Politisko patvērumu Krievijā un Krievijas pilsonību pieprasījis prokrieviskais Ukrainas politiķis, bijušais Ukrainas parlamenta deputāts Iļja Kiva. Skandalozais politiķis Ukrainā tiek apsūdzēts par valsts nodevību. Kiva jau pirms Krievijas iebrukuma aizbēga uz Spāniju, bet Ukrainas parlaments viņam atņēma deputāta mandātu. Lielbritānija ceturtdien iekļāva Kivu savā sankciju sarakstā.
21.04.2022 14.35
Lielbritānija papildinājusi pret Krieviju ieviesto sankciju sarakstu ar 26 fiziskām un juridiskām personām.
Sarakstā iekļauts uzņēmuma "Krievijas dzelzceļš" ģenerāldirektors Oļegs Belozerovs, Aizsardzības ministrijas oficiālais pārstāvis Igors Konašenkovs, Krievijas Gaisa desanta spēku komandieris Andrejs Serdjukovs, militārais analītiķis Igors Korotčenko, prokrieviskais Ukrainas politiķis Iļja Kiva, "Kalašņikova" koncerns u.c.
Lielbritānijas varasiestādes vēsta, ka "Krievijas dzelzceļa" ģenerāldirektoram Belozerovam ir gan Krievijas, gan Latvijas pilsonība.
Savukārt "militārais analītiķis" Korotčenko pēdējos gados bieži izcēlies ar naidīgiem izteikumiem pret Latviju un Rietumiem kopumā. Piemēram, decembrī viņš Krievijas valsts televīzijā izklāstīja plānu Baltijas valstu un Gotlandes okupācijai, bet pirms pāris nedēļām tviterī izveidoja aptauju par to, vai būtu nepieciešama Latvijas "denacifikācija".
21.04.2022 13.34
Krievijas naftas uzņēmuma "Lukoil" vadītājs Vagits Aļekperovs paziņojis par atkāpšanos no amatiem "Lukoil" vadībā. "Lukoil" ir viens no lielākajiem Krievijas uzņēmumiem, ko Aļekperovs vadījis kopš 1993. gada. Viņš ir arī viens no bagātākajiem cilvēkiem Krievijā; saskaņā ar žurnāla "Forbes" datiem Aļekperova bagātība ir vairāk nekā 19 miljardi dolāru. Nesen viņš tika iekļauts Lielbritānijas un Austrālijas sankciju sarakstos, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
21.04.2022 13.25
Krievijas Ārlietu ministrija ceturtdien paziņoja, ka Latvijai un pārējām Baltijas valstīm jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā. Tas ir Maskavas atbildes solis uz Krievijas ģenerālkonsulātu slēgšanu Baltijas valstīs.
Prasība attiecas uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ģenerālkonsulātiem Sanktpēterburgā, kā arī Latvijas un Igaunijas konsulātiem Pleskavā.
Konsulātu vadība un darbinieki pasludināti par "persona non grata", kam jāpamet Krievijas teritorija.
Baltijas valstis iepriekš nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, lai protestētu pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.
21.04.2022 12.08
Krievija ir noraidījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša aicinājumu Krievijai un Ukrainai ievērot Lieldienu pamieru no ceturtdienas līdz svētdienai, lai ļautu no karadarbības skartajiem Ukrainas apgabaliem evakuēt vairāk civiliedzīvotāju.
Krievijas pārstāvis ANO Kremļa propagandas manierē paziņoja, ka pašlaik nevar būt runa par kaut kādu pamieru, jo tas "tikai dotu Kijivas nacionālistiem un radikāļiem atelpu, lai viņi varētu pārgrupēties, kā arī sarīkot jaunas necilvēcīgas provokācijas un izplatīt viltus ziņas par Krievijas karavīru rīcību".
21.04.2022 11.36
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien sarunā ar aizsardzības ministru Sergeju Šoigu lika atcelt plānus par "Azovstaļ" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".
Šoigu Putinam paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir pilnībā ieņēmis Mariupoli.
Šoigu paziņoja, ka pilsēta pārņemta Krievijas spēku kontrolē, izņemot metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ" teritoriju. "Ukraiņu kaujinieki un ārvalstu algotņi" tur ir "droši iesprostoti", sacīja Šoigu.
Ukrainas spēki pēdējā laikā Mariupolē aizstāv tikai vienu objektu – metalurģisko rūpnīcu "Azovstaļ", kas kļuvusi par Mariupoles aizstāvju pēdējo patvērumu.
Mariupole atrodas aplenkumā kopš 1. marta. Pilsēta ir gandrīz pilnībā iznīcināta, bet joprojām nav ieņemta. Iepriekš Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Mariupolē vēl atrodas apmēram 100 000 civiliedzīvotāju. Pirms kara pilsētā bija vairāk nekā 400 000 iedzīvotāju.
21.04.2022 10.48
Joprojām ļoti smaga situācija ir nopostītajā Mariupolē. Pilsētas pēdējie aizstāvji atrodas metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijā, un kopā ar viņiem ir arī vairāki simti ievainoto karavīru un civiliedzīvotāju. Viņu komandieri ir lūguši pasaules līderus palīdzēt evakuēties.
Prezidents Zelenskis ir piedāvājis apmainīt sagūstītos Krievijas karavīrus un kritušo krievu karavīru mirstīgās atliekas pret Mariupoles civiliedzīvotājiem.
Ukrainas delegācijas sarunās ar Krieviju vadītājs Dāvids Arahamija un Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks paziņojuši, ka ir gatavi doties uz Mariupoli, lai ar Krievijas pārstāvjiem runātu par pilsētas aizstāvju un civiliedzīvotāju evakuāciju. Taču šādām sarunām esot jānotiek bez nekādiem priekšnoteikumiem.
ASV valsts sekretāra vietniece Viktorija Nulenda neizslēdz iespēju, ka NATO dalībvalstis var tikt iesaistītas civiliedzīvotāju un ievainoto karavīru drošā izvešanā no Mariupoles.
21.04.2022 10.46
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka līdz šim valsts aizstāvjiem ir izdevies padzīt Krievijas karaspēku no 934 apdzīvotajām vietām. Tomēr joprojām daudzas pilsētas un ciemati ir okupēti. Viena no tām ir dienvidu pilsēta Hersona, kur Krievijas okupācijas vara 27. aprīlī gatavojas sarīkot viltus referendumu par tā saucamās "tautas republikas" izveidi.
21.04.2022 09.44
Saeima ceturtdien, 21. aprīlī, vienbalsīgi pieņēma paziņojumu par Krievijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā, tajā atzīstot, ka Krievija šobrīd īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu.
Paziņojumā deputāti atsaucas uz plašām liecībām un pierādījumiem par Krievijas armijas pastrādātajiem masveida brutālajiem noziegumiem – Ukrainas civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, slepkavībām, spīdzināšanu, seksuālu vardarbību un apgānīšanu Bučā, Irpiņā, Mariupolē un citviet.
Latvijai kā ANO, Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij, kas aizstāv demokrātiskās vērtības, nav pieņemama Krievijas Federācijas rīcība, īstenojot Ukrainas cilvēku masveida iznīcināšanu, uzsvērts paziņojumā.
Saeima paziņojumā aicina Eiropas Savienības dalībvalstis nekavējoties pārtraukt Krievijas naftas un gāzes importu.
21.04.2022 08.49
Vairākas dienas tiek runāts par to, ka Krievija ir uzsākusi jaunu kara fāzi Ukrainā, galveno uzmanību veltot ofensīvai valsts austrumos. Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Ukrainas aizstāvju pozīcijām Donbasa reģionā un arī dienvidaustrumos. Taču līdz šim uzbrucējiem nav izdevies ievērojami pavirzīties uz priekšu, tā vēsta Ukrainas puse.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs apgalvo, ka pagaidām liela apmēra Krievijas karaspēka uzbrukums austrumu frontē vēl nav sācies, bet tas esot tikai laika jautājums. Viņš sacīja, ka 19. aprīļa rītā sākās cīņas gar visu frontes līniju Harkivas, Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijā, taču tās drīzāk esot uzskatāmas par mēģinājumu pārbaudīt Ukrainas bruņoto spēku gatavību.
Danilovs arī neuzskata, ka cīņa par Donbasu varētu būt pēdējā un izšķirošā Krievijas uzsāktajā karā. Viņaprāt, nevajag novērtēt par zemu Krievijas spējas, jo tā ir milzīga valsts, kas varot īsā laikā iesaistīt karā lielu skaitu armijas rezervistu. Turklāt pēdējā laikā frontē parādoties arvien vairāk algotņu no Tuvajiem Austrumiem, tāpēc neesot iespējams pateikt, kad Krievijai beigsies cilvēku resursi.
Optimistiski noskaņots nav arī Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko, kurš prognozē, ka karš ar Krieviju var ilgt pat desmitiem gadu, līdzīgi kā Izraēlas karš ar arābiem. Viņaprāt, karu nevarēs izbeigt līdz brīdim, kad Krievijā parādīsies kāds līderis, kurš izslēgšot propagandas kanālus.
21.04.2022 08.20
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs tuvāko dienu laikā plāno Maskavā tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Kijivā – ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja ANO preses dienestā.
Gutērreša vēstules abu valstu prezidentiem ar lūgumu viņu pieņemt otrdien nodotas Krievijas un Ukrainas ANO misijām Ņujorkā.
ANO ģenerālsekretārs Maskavā un Kijivā vēlas runāt par tūlītējiem pasākumiem ilgstoša pamiera panākšanai Ukrainā, balstoties uz ANO hartu un starptautiskajām tiesībām, norādīja ANO preses dienestā, piebilstot, ka gan Krievija, gan Ukraina ir ANO dibinātājvalstis un vienmēr ir atbalstījušas organizāciju.
Jau vēstīts, ka Gutērrešs otrdien nosodīja Krievijas jauno ofensīvu Austrumukrainā un aicinājis uz četru dienu pamieru par godu pareizticīgo Lieldienām, kuras pareizticīgie svinēs 24. aprīlī.
Ukraina ir piekritusi šim ierosinājumam, bet Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs rietumvalstu pozīciju par pamieru raksturojis kā pretrunīgu un konkrētu Krievijas nostāju nepauda.
21.04.2022 07.12
Pirms pāris dienām Ukrainā bija saasinājusies kauju aktivitāte, taču aizvadītajā naktī tā nav bijusi tik "karsta", to Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" sacīja LTV žurnālists Gints Amoliņš, kurš patlaban atrodas Ukrainā.
Tikmēr Ukrainas amatpersonas izteikušās, ka kauju aktivitātes samazināšanās varētu būt tikai pārbaude no Krievijas puses, kā Ukraina reaģē.
Tomēr Amoliņš stāstīja, ka Krievijas spēki turpina uzbrukt vairākām Ukrainas pilsētām. "Harkiva joprojām tiek apšaudīta ar raķetēm, postītas dzīvojamās mājas. Vakar bija ziņas, ka Mariupolē vajadzētu būt atvērtam humānajam koridoram no Mariupoles uz Zaporižju, lai varētu izvest civiliedzīvotājus, taču tur bija problēmas, tas nav realizējies," pastāstīja Amoliņš.
21.04.2022 06.46
"Krievija ir jāatzīst par valsti – terorisma sponsoru, bet Krievijas bruņotie spēki – par teroristu organizāciju," savā jaunākajā video vēstījumā uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. pic.twitter.com/0gGT2ZRKwl
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) April 20, 202
21.04.2022 06.18
Ukrainā pašlaik atrodas apmēram 90 tūkstoši Krievijas karavīru.
Tā paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.
Saskaņā ar Ukrainas ziņām, Ukrainas bruņotie spēki līdz vakardienai nogalinājuši 20,9 tūkstošus Krievijas karavīru, kas bija iebrukuši Ukrainā.
Jāatzīmē, ka neatkarīgu apstiprinājumu šīm ziņām nav.
21.04.2022 06.15
Liels Krievijas armijas uzbrukums Donbasā vēl nav sācies, un ienaidnieks pārbauda Ukrainas spēkus. Tā paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs. Viņš arī brīdinājis neizteikt prognozes par to, ka šī cīņa par Donbasu būtu pēdējā un izšķirošā. Danilovs arī atzīmēja, ka Krievija vēl var iesaistīt kaujā jaunus resursus un rezerves nākamo divu līdz četru nedēļu laikā.
21.04.2022 06.07
Ukraina trešdien ierosināja sarīkot "īpašu sarunu kārtu" ar Krieviju aplenktajā Mariupoles pilsētā, paziņoja Ukrainas prezidents biroja vadītāja padomnieks un Ukrainas sarunu delegācijas loceklis Mihailo Podoļaks.
"Jā. Bez jebkādiem nosacījumiem. Mēs esam gatavi rīkot īpašu sarunu kārtu Mariupolē. (..) Lai savāktu mūsu puišus, "azoviešus", karavīrus, civilistus, bērnus, dzīvos un ievainotos. Visus. Jo viņi ir savējie," tviterī rakstīja Podoļaks.
Yes. Without any conditions. We’re ready to hold a "special round of negotiations" right in Mariupol. One on one. Two on two. To save our guys, Azov, military, civilians, children, the living & the wounded. Everyone. Because they are ours. Because they are in my heart. Forever.
— Михайло Подоляк (@Podolyak_M) April 20, 2022
Ukrainas sarunu grupas vadītājs Dāvids Arahamija lietotnē "Telegram" paziņoja, ka viņš un Podoļaks ir gatavi ierasties Mariupolē uz sarunām ar Krievijas pārstāvjiem Vladimiru Medinski un Leonīdu Slucki par Ukrainas militārā garnizona un civiliedzīvotāju evakuāciju.
Pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars pirms tam trešdien paziņoja, ka viņa spēki ir gatavi evakuēties no Mariupoles kopā ar civiliedzīvotājiem, ņemot līdz vieglos ieročus. Viņš piebilda, ka mērķis ir "evakuēt ievainotos, izvest līķus un tos ar godu apbedīt teritorijā, kuru nekontrolē Krievijas Federācija".
Maskava vēl nav reaģējusi uz šo Ukrainas priekšlikumu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
