NATO paziņojumā teikts, ka 2022. gadā līderu tikšanās notiks Spānijā, savukārt 2023. gadā samitu uzņems Lietuva. Šo faktu žurnālistiem apstiprinājis arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Lietuvas amatpersonas spriež, ka nāksies ieguldīt daudz darba, lai NATO līderu tikšanās būtu sarīkota augstākajā līmenī, jo Lietuva vēl nekad nav uzņēmusi tik vērienīgu pasākumu. Līdzīga pieredze iegūta 2013. gadā, kad Lietuva pildīja Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumus.
“Lietuvā ieradīsies 30 valstu līderi un valdību vadītāji, lai paustu solidaritāti ar šo reģionu. Tas atbilst mūsu ģeopolitiskajam redzējumam, un mēs esam pateicīgi sabiedrotajiem, ka esam uzklausīti,” pavēstīja Lietuvas prezidenta padomniece Asta Skaisgirīte.
“Austrumeiropā situācija nav ļoti droša. Tādēļ ir svarīgi sarīkot tikšanos Lietuvā, Baltijas reģionā, lai parādītu solidaritāti,” spriež Skaisgirīte.
Izvēli par labu NATO samita rīkošanai Lietuvā varēja veicināt arī nesenie notikumi Lietuvas kaimiņvalstīs Krievijā un Baltkrievijā, kas uzņēmušas kursu uz konfrontāciju ar Rietumiem.
Paredzams, ka uz NATO līderu samitu Viļņā ieradīsies arī ASV prezidents Džo Baidens. ASV prezidenta vizīte Lietuvā kopš neatkarības atjaunošanas notikusi tikai vienreiz: 2002. gadā Viļņā bija ieradies Džordžs V. Bušs.
ASV prezidents Igaunijā viesojies divreiz (2006. gadā Dž.V.Bušs un 2014. gadā Baraks Obama), bet no Baltijas valstīm ASV prezidents visbiežāk apmeklējis Latviju (1994. gadā Bils Klintons, 2005. gadā Dž.V.Bušs, kurš 2006. gadā vēlreiz ieradās Rīgā uz NATO samitu).
Latvija līdz šim ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas uzņēmusi NATO samitu (2006. gadā).
Kā norādījis bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, šāda pasākuma rīkošana uzspodrinās Lietuvas tēlu. “Mūsu kaimiņi latvieši 2006. gadā parādīja, kā tas darāms.”
