2022. gada izaicinājumi pasaulē: Covid-19 omikrona variants, Ukrainas krīze un būtiskas vēlēšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Dažādu ģeopolitisko norišu prognozēšana ir visai sarežģīta. Negaidīti pavērsieni, kas šīs prognozes pavērš par 180 grādiem, var notikt jebkurā brīdī. Izaicinājumiem, par kuru trūkumu sūdzēties nebūt nevar, nu jau pēdējos teju divus gadus pievienojusies arī Covid-19 pandēmija. Tāpat pasaulē turpina gruzdēt dažādi konflikti, un kā jau katru gadu, arī 2022. gadā gaidāmas dažādas norises, kam pasaule pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Kāda solās būt ģeopolitika 2022. gadā, skaidroja Latvijas Radio.

2022. gada izaicinājumi pasaulē: Covid-19 omikrona variants, Ukrainas krīze un būtiskas vēlēšanas
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pandēmijas apstākļos dzīvojam jau teju divus gadus, un tā vien šķiet, ka to nāksies darīt vēl arī nākamgad. Lai gan pasaule arvien vairāk pielāgojas, tomēr arvien lielāks kļūst arī cilvēku nogurums no ierobežojumiem, nereti kulminējot vardarbīgos protestos. Covid-19 turpinās atstāt sekas arī ekonomikā. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzskata, ka 2022. gads varētu būt izaicinošs un to varētu salīdzināt ar amerikāņu kalniņiem.

"Nu, tā vien izskatās, ka šie omikrona vai kovida viļņi ar omikrona un, iespējams, vēl kādiem citiem paveidiem turpinās mūs uzturēt, ja tā var teikt – tonusā. Protams, ka tas gan ekonomiski, gan politiski rada joprojām rada izaicinājumus, nerunājot par veselību un veselības aprūpes sistēmu," norādīja Sprūds.

Saspīlējumi pasaulē

Runājot par konfliktiem, kas šogad joprojām gruzdēs vai draud uzliesmot, tādu ir gana daudz – ekspertu vidū tiek minēta gan Sīrija, Jemena, Lībija, runas par potenciālu Ķīnas un Taivānas konfliktu, saspīlējumi Tuvajos Austrumos, gan nestabilitātes pieaugums atsevišķās vietās Āfrikā un arvien asāka vēršanās pret iedzīvotājiem Mjanmā. Šķietami nokaitētākā ir krīze, kas izveidojusies pie Ukrainas robežām.

Vismaz Rietumi tai šobrīd pievērš ļoti lielu uzmanību.

"Es domāju, ka tie scenāriji tiešām ir dažādi. Diemžēl arī pat tādi pietiekoši dramatiski scenāriji, kad situācija eskalējas gan pašā Ukrainā pēc Krievijas agresijas rīcības, gan Eiropā kopumā. Bet tā vien šķiet, ka tomēr visiespējamākais scenārijs ir ne karš, ne miers," viņš teica.

Arī "Carnegie Europe" starptautiskās politikas pētniece un žurnāla "Strategic Europe" galvenā redaktore Džūdija Dempsija ir viena no vairākām ekspertēm,

kas sarežģīto situāciju pie Ukrainas robežām min kā ļoti būtisku šī gada izaicinājumu.

Viņa sacīja: "Mums nav ne jausmas, cik tālu Putins ies ar šīm enerģijas cenu manipulācijām, kā viņš iebiedēs eiropiešus ar savu militāro klātbūtni pie Ukrainas. Šis ir milzīgs Eiropas ārpolitikas un drošības izaicinājums. Tas ir milzīgs Eiropas, ASV un NATO izaicinājums – parādīt nopietnu un vienotu roku, un to kabatās ir jābūt gana labiem piedāvājumiem, ko tie var salikt kopā un nolikt Kremļa priekšā."

Vēlēšanas

Šogad gaidāmas arī vairākas vēlēšanas, kurām būtu vērts pievērst uzmanību. Eiropā tādas ir vismaz divas. Pirmkārt, aprīlī gaidāmas prezidenta vēlēšanas Francijā. Lai gan Elizejas pils saimnieks Emanuels Makrons vēl nav paziņojis par kandidēšanu uz otro termiņu, retais šaubās, ka viņš to nedarīs. Andris Sprūds uzskata, ka tieši Makronam vismaz pašreiz ir vislielākās izredzes uzvarēt vēlēšanās.

"Protams, ka vēlēšanas, it īpaši Francijā, ir nozīmīgas, un tā ir atslēgas valsts Eiropas integrācijai un tālākajai attīstībai, tā ir Eiropas kodolvalsts un, protams, ka vienmēr šeit ir zināmi izaicinājumi. Eiropas ilggadēja neformālā līdere [bijusī Vācijas kanclere Angela – red.] Merkele ir aizgājusi, un līdz ar to Makronam ir iespēja izpausties un parādīt savu eiropeiskumu. Un tāpēc es domāju, ka Francijā, visticamāk, izmaiņas varētu nenotikt," uzskata eksperts.

Vēlēšanas gaidāmas arī Ungārijā – valstī, kas daudzām Eiropas Savienības galvaspilsētām un Briselei sagādājusi galvassāpes, un runa šeit ir par premjeru Viktoru Orbānu.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Sprūds sacīja: "Ja runā par Ungāriju, tad – jā, tur tie svaru kausi ir uz abām pusēm, un nevar izslēgt kaut kādas izmaiņas, bet arī to es nepārvērtētu, jo man šķiet, ka kopumā tomēr jāatceras, ka Polija, Ungārija un kopumā tas, ko redzam postpadomju telpā un ne tikai – zināma nacionalizācija un konservatīvais trends –, vismaz daļā sabiedrības ir klātesošs. Pat ja ievēlētu citu valdību un koalīciju, attiecības kļūtu gludākas, –  tas neizslēdz to, ka kaut kādi pretrunu elementi Eiropā saglabātos."

Citi negludumi

Aktuāls Eiropā joprojām būs arī Briseles un Varšavas strīds. Džūdija Dempsija ir pārliecināta, ka to nepieciešams atrisināt sarunu ceļā, tomēr, lai tas būtu iespējams, starp Briseli un Varšavu ir jābūt kādam starpniekam. Pēc viņas domām, kādam beidzot vajadzētu Polijas valdošai partijai "Likums un taisnīgums" publiski pateikt, ka tā ne tikai grauj Eiropas Savienību, bet arī atšķeļ Poliju no Eiropas Savienības, un tas ir tieši tas, ko vēlas Krievija – vāju un sašķeltu Poliju un Eiropas Savienību.

Daudz ko pasaulē noteiks arī ASV politika, un zināms pašreizējā Baltā nama saimnieka Džo Baidena tests būs novembrī gaidāmās vidustermiņa vēlēšanas. Kopumā eksperti arī šogad paredz ASV un Ķīnas sāncensības turpināšanos.

Arī Andris Sprūds uzskata, ka ASV joprojām vairāk domā par vienpusēju rīcību un koncentrējas tieši uz Ķīnu, ne tik ļoti uz Eiropu un citām pasaules daļām. Un šajā ziņā, pēc Sprūda domām, Eiropai būs jāizdara zināmas izvēles par to, cik tālu tā vēlas sadarboties ar potenciāli lielāko pasaules ekonomiku, tajā pašā laikā nezaudējot attiecības ar ASV.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti