“2019. gada koronavīrusa slimība” – šis ir pilnais Covid-19 nosaukums, kas liecina, ka tā cilvēci sāka skart jau pērn, lai gan par to uzzinājām krietni vēlāk.
Pirmie trauksmes cēlēji bija Uhaņas aktīvisti un ārsti, kas sāka izplatīt satraucošas ziņas pērnajā decembrī. Tika ziņots, ka 11 miljonu pilsētā konstatēts jauns paveids SARS vīrusam, kurš Ķīnā izplatījās 2003. gadā un no kura mira katrs desmitais inficētais. Varasiestāžu reakcija bija asa – trauksmes cēlēji tika arestēti un apsūdzēti baumu izplatīšanā:
“Man nav bail! Man priekšā ir vīruss, bet aiz muguras visas Ķīnas administratīvā vara. Kamēr es vien dzīvošu šajā pilsētā, es turpināšu ziņot tikai to, ko redzu un ko dzirdu. Man patīk būt tiešam, un, pie velna, teikšu pavisam tieši – man pat nav bail no nāves. Vai jūs domājat, ka man ir bail no komunistiskās partijas?” februārī teica Ķīnas aktīvists Čens Čjuši.
Video ar aktīvista teikto no Ķīnas interneta pazuda ātri. Bet par pašu februārī pazudušo Čenu Čjuši pirmās ziņas parādījās septembrī – viņš atrodoties varasiestāžu uzraudzībā un esot pie labas veselības.
Tikmēr ārsts Li Veņļaņs, kurš pirmais plašai publikai izplatīja informāciju par jauno SARS vīrusu, kas vēlāk kļuva zināms kā Sars-CoV-2, pēc pārrunām ar policiju atgriezās darbā un februārī mira no šī paša vīrusa. Dzīvību zaudēja arī vēl pieci viņa Uhaņas slimnīcas kolēģi.
Vienlaikus februāra vidū Ķīna jau bija ieslēgusi visu 1,4 miljardu apdzīvotās valsts administratīvo un ekonomisko jaudu cīņā ar jauno koronavīrusu – dzelžainas karantīnas, pat ar durvju bloķēšanu nepaklausīgajiem, nedēļas laikā uzceltas jaunas slimnīcas un masveida testēšana:
“Cīnīsimies šajā aizsardzības karā, šajā kopējā karā ar pilnu atdevi! Cīnīsimies šajā tautas karā! Mums jāceļ sava pašpārliecība, un pienāks laiks, kad mēs uzvarēsim!” februārī paziņoja Ķīnas prezidents Sji Dziņpins.
Tā rezultātā pēc pirmā uzliesmojuma otrais nesekoja. Un līdz pat šai dienai Ķīna oficiāli ziņo vien par pārdesmit inficēšanās gadījumiem dienā. Uhaņā dzīvē kūsā.
Tiesa, gadu vēlāk pie vīrusa iespējamās izcelsmes vietas – Uhaņas zivju un gaļas tirgus – starptautiskie eksperti joprojām nav pielaisti, lai gan tiek solīts, ka vīrusa izcelsmi jau pavisam drīz tur ļaušot pētīt starptautiskai Pasaules Veselības organizācijas pētnieku grupai. Vietējie iedzīvotāji, sekojot dažādām komunistiskās valsts mediju ziņām, vien prāto – kas zina, vai vispār vīruss tiešām izcēlās Ķīnā. Līdzīgi kā sociālajos tīklos Rietumos spriedelēja, vai tik tas pēkšņi nav izbēdzis no Uhaņas laboratorijas:
“Noteikti, ka tas ir ārzemju vīruss. Varbūt tika atvests, kad te bija starptautiskās militārās spēles. Esmu arī dzirdējis, ka Amerikā vēl pirms epidēmijas jau izplatījās gripa un daudzi cilvēki nomira,” pauda Uhaņas tirgus pārdevēja Li Jinhua.
“Man ir ļoti skumji. Šāda mēroga epidēmiju nedrīkst politizēt,” sacīja Uhaņas iedzīvotājs Žans.
Taču pandēmija tika politizēta ļoti strauji. Jau sākumā bija skaidrs, ka personiskās brīvības mīlošajā Amerikā komunistiskās Ķīnas ieviestie striktie ierobežojumi nebūs iespējami.
Turklāt ASV prezidents Donalds Tramps vēl februāra beigās to sauca par “parastu gripu”, kura izzudīs: “Cipars, kuru nesen dzirdēju un biju šokēts – katru gadu no gripas nomirst 35 tūkstoši cilvēku. Vai kāds to zināja? Līdz šim no koronavīrusa ASV nav nomiris neviens cilvēks. Tas nenozīmē, ka nenomirs. (..) Taču, ja tā padomā – 35-40 tūkstoši nāvju un mēs neesam zaudējuši nevienu, tad presē ir ieslēgusies histērija. CNN viltus ziņas, un viņu kameras tikko tika izslēgtas!”
Šo un citu izteikumu dēļ Donalds Tramps, kurš pats pārslimoja Covid-19, vēlāk tika kritizēts par gauso reaģēšanu uz vīrusu, kas nu jau laupījis gandrīz 350 tūkstošu amerikāņu dzīvības jeb desmit reizes vairāk nekā iepriekšējā gada gripa. Turklāt dažādi ierobežojumis agrāk vai vēlāk ar dažādu stingrību tika ieviesti arī visos ASV štatos.
Tikmēr Eiropai situācijas nopietnību jau februārī raksturoja katafalku rindas pie Ziemeļitālijas kapsētām. Reģions ar augstu vecāka gadagājuma cilvēku skaitu un ciešajām ģimeniskajām saitēm izrādījās īpaši laba augsne vīrusa straujai izplatībai:
Situāciju martā raksturoja Bergamo iedzīvotājs Džovanni Lokatelli: “Lai jums aptuveni izskaidrotu situāciju: šis ir “L’Eco di Bergamo” avīzes numurs 9. februārī. Redzam, nekrologi: viena lapaspuse un vēl nedaudz. Bet šis ir “L’Eco di Bergamo” numurs 13. martā. Šeit ir viena, divas, trīs, četras, piecas, sešas, septiņas, astoņas, deviņas un desmit lappuses. Lūk, vienkārša gripa!”
Pavasarī Rietumeiropa pieredzēja arī emocionālus mirkļus – pašizolējoties savos dzīvokļos, cilvēki ar aplausiem un ovācijām pavadīja mediķu ekipāžas. Viss būs labi, vēstīja izliktie plakāti.
Tomēr pēc pirmā pavasara saasinājuma Eiropai salīdzinoši vieglākās vasaras laikā vīruss sāka strauji izplatīties Latīņamerikā. Arī tur bija savi Covid-19 noliedzēji, īpaši Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru. Arī viņš pārslimoja vīrusu, turpinot demonstratīvi apskaut savus atbalstītājus.
Bet Eiropā ar jaunu sparu Covid-19 atgriezās rudenī, turklāt nesaudzējot valstis, kurās pirmais uzliesmojums bija salīdzinoši mazs. Īpaši smaga situācija sākotnēji izveidojās Čehijā, kā arī Polijā, bet nedaudz vēlāk arī Baltijas valstīs, Lietuvai uz brīdi šomēnes sasniedzot augstāko Covid-19 inficēšanās gadījumu skaitu uz simttūkstoš iedzīvotājiem visā pasaulē.
“Gribētos cerēt, ka mēs tomēr dzīvojam valstī, kur cilvēki ieklausās ne tikai policijā un sodos, bet arī saprot paši, ka viņi ir atbildīgi par šīs situācijas nopietnību un to, vai tā tiks kontrolēta,” sacīja Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga.
Līdz ar gada beigām nāca cerības uz jaunu sākumu ar līdz šim stiprāko ieroci pret vīrusu – apstiprinātas pirmās vakcīnas, kuras jau sasniegušas mediķus un visapdraudētākās sabiedrības grupas gan Eiropā, gan citviet pasaulē.
Paralēli gan kā pamatīga darvas karote cerīgajam pavērsienam nāca ziņas no Lielbritānijas – vīruss piedzīvojis mutāciju, padarot to ievērojami lipīgāku.
Neatbildēto jautājumu joprojām daudz: vai vairāk nekā 80 miljonus pasaules iedzīvotāju inficējušais vīruss kļūs bīstamāks, tāds pats vai varbūt mazāk bīstams, cik veiksmīgi izdosies realizēt vakcinēšanas programmas un cik efektīva būs imunitāte? Viens gan ir skaidrs – 2020. gada ļaundaris numur viens būs centrālais cilvēces pretinieks arī 2021. gadā.
